Nr/15/16 (411/412) augusts, 2017

Šis gads bija izaicinājums gan grāmatvežiem, gan revidentiem, raksta KATRĪNA LINARTE, jo 2016. gada pārskatu bija jāsastāda pēc LR likuma “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu” likuma prasībām un MK noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Jaunums priekš grāmatvežiem un revidentiem bija arī gada pārskata apstiprināšana EDS, kuru veica zvērināts revidents tiem uzņēmumiem, kuriem pie gada pārskata bija nepieciešams atzinums.
Nodokļu reformas būtiskā (praktiskā) daļa – iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi. MAIJAS GREBENKO rakstā apkopota informācija, kuru būs jāizmanto algas grāmatvežiem, jo 2018. gadā jau janvārī var rasties nepieciešamība izrādīt ievērojami citu attieksmi pret sen lietotajiem terminiem. No vienas puses, ir grozīti visi aprēķinos izmantotie lielumi (minimālā alga, neapliekamais minimums, VSAOI, apliekamais ienākums, IIN likmes). No otras puses, principiāli mainīta aprēķināšanas metodika. Šoreiz tiek apskatīta tikai daļa no veicamajiem aprēķiniem. Turpmāk tiks aprakstīta nodokļu piemērošana citiem ienākumiem, ka arī citu likumu (IIN un VSA) grozījumi.
Darba likumā jau „no dzimšanas” nebija paredzētas vairākas normas, kas vajadzīgas, lai veiktu korektus aprēķinus. Viens no šādiem baltiem plankumiem šoreiz ir likvidēts (grozījumi DL pieņēmti 27. jūlijā un stāsies spēkā 16. augustā). Proti, jauna norma, kas aizlienēta no Atlīdzības likuma, nosaka stundas likmes noteikšanu gadījumos, ja darbiniekam ir noteikta mēnešalga, kas ir vienāda neatkarīgi no mēnesī esošā normālā darba laika stundu skaita. Tiek piedāvāts algoritms gan normālam, gan summētam darba laika uzskaites veidam. Tomēr nav atrisināta vecā problēma: kādu stundu skaitu uzskatīt par normālo darba laiku?
Šogad 8. jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (MK noteikumi Nr. 397), saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam — starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošai vienībai – ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams pārskats, pārskata struktūru un saturu, pārskatā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību ir noteikti minētajos noteikumos “Noteikumi par starptautisko uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”, kas ir pieņemti 2017. gada 4. jūlija un stājušies spēkā 2017. gada 14. jūlijā. Par to raksta ARTURS BREICIS.
Grozījumi normatīvajos aktos skar praktiski jebkuru uzņēmēju. INGUNA LEIBUS vērš lasītāju uzmanību reformas ietekmei uz mazajiem uzņēmējiem. Rakstā ir izklāstīti daži apsvērumi par jaunajām nodokļu normām, kas varētu būtiski ietekmēt tieši mazos uzņēmējus, kuri maksā nodokļus vispārējā kārtībā, lai viņi savlaicīgi varētu sagatavoties izmaiņām. Raksts ir ilustrēts ar praktiskiem piemēriem. Mazajiem uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, ka nodokļu reforma „saudzēja” arī vienkāršotās nodokļa aprēķināšanas iespējas un līdz ar to mazāk darbietilpīgu grāmatvedību, maksājot patentmaksu un mikrouzņēmumu nodokli, lauksaimniecībā – iespēju aprēķināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli.
Savukārt ILGA MATULE lieliski apkopoja informāciju par no dažādiem avotiem saņemto finanšu palīdzības novērtēšanu un norādīšanu finanšu pārskatā, jo uzskata, ka šobrīd pilnā sparā tiek vērtēti un apstiprināti ES fondu projekti – notiek intensīva projektu sagatavošana, vērtēšana un to ieviešanas uzsākšana, un ES fondu projektu uzsākšanas temps turpina pieaugt. Līdz 2017. gada 19. jūnijam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau ir apstiprinājusi projektus par gandrīz 1,9 miljardiem eiro, kas ir 43% no kopējā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Taču šī pozitīvā tendence nozīmē arī to, ka tuvākajā nākotnē jautājumi par šī finansējuma uzskaiti grāmatvežiem kļūs arvien aktuālāki. Raksts satur arī uzskatāmus piemērus ar aprēķiniem.
Cīnoties ar ēnas ekonomiku, ir apzinātas uzņēmējdarbības sfēras, kuras prasa pastiprinātu uzmanību. Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārskatīja iepriekš pieņemto regulējumu un sagatavojusi jaunu regulējumu ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā ne tikai publiskajos iepirkumos, bet arī attiecībā uz jaunas trešās grupas būves būvniecību vai uz jebkuriem būvdarbiem, kuru izmaksas veido 1 miljonu eiro vai vairāk. Jaunais regulējums paredz no 2017. gada 1. oktobra būvniecībā ieviest elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu. Tas ļaus precīzāk uzskaitīt nodarbināto personu darba laiku (un tā apmaksu), kā arī identificēt būvlaukumā esošo personu piederību (pārbaužu laikā).
Personīgās informācijas regulējums Eiropā valstīs pastāv jau no septiņdesmito gadu beigām šādu informāciju sniedz MĀRIS RUĶERS. Kaut arī lietots visā Eiropā, vārdu salikums “datu aizsardzība” iespējams nav veiksmīgs, jo gramatiski vairāk norāda uz to, ka kaut kas ir jāaizsargā, tātad, it kā, jāveic kādi pasākumi, lai citas personas nepiekļūst Jūsu informācijai. Tomēr klasiskajā Eiropas tiesību izpratnē datu aizsardzības regulējuma mērķis ir primāri aizsargāt personas brīvības. Regulējot personas datus, paredzēts nodrošināt vismaz minimāli nepieciešamo privātuma un, tātad, noteiktu personas rīcības brīvības līmeni mūsdienu sabiedrībā. Tāpat regulējuma mērķis ir arī nodrošināt kādas citas tiesības (piemēram, vārda brīvības) samērīgu līdzāspastāvēšanu ar privātuma tiesību.
Arodbiedrības lomas nozīme tiek uzsverta LBAS jurista (konsultanta darba tiesību jautājumos) KASPARA RĀCENĀJA iesniegumā VID, risinot Bilances nr. 11/12 ((407/408), 2017.g.) aprakstītās problēmas par morālā kaitējuma atlīdzības summas aplikšanu ar nodokli. Vai cilvēks sodāms saskaņā loģiku vai ar likuma burtu, ja likumdevējs jau ir izlabojis iepriekš bijušo spēkā likuma normu?
Nodokļu reformas līkločiem veltīts VINETAS VIZULES apkopojums. Uzsākot darbus, valdība izvirzīja divus mērķus: samazināt sociālo nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību, tomēr bija arī trešais uzdevums – nepieļaut budžeta samazināšanos un neradīt draudus tām nozarēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta. Dabā izrādījās, ka izvirzītie uzdevumi un pirmie Finanšu ministrijas priekšlikumi, kas lielā mērā pārklājās ar Latvijas Bankas piedāvāto nodokļu reformu, iebuksējā politisko partiju cīniņos. Katra no iesaistītajām pusēm sāka vilkt savas sarkanās līnijas un izvirzīt arvien jaunas prasības, tāpēc finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola diskusijas, kurās ieslīga eksperti, sociālie partneri un politisko partiju pārstāvji, salīdzināja ar amerikāņu kalniņiem, kas vēl nebūt nav beigušies. No tā seko, ka BILANCES lasītājiem būs daudz kas apgūstams, jo šajos jautājumos nepietiks ar normatīvo aktu lasīšanas prasmi. Būs jāmeklē skaidrojumi. Mēs esam gatavi būt par vidutājiem! Kopā tiksim galā arī ar šo „revolūciju”!