Nr.9 (429) maijs 2018

Analizējot uzņēmuma saimniecisko darbību, JŪLIJA LIODOROVA un IRINA VORONOVA secina, ka uzņēmumam ir jānovērtē un nepārtraukti jānovēro savs finansiālais stāvoklis, apsverot darbības turpināšanas iespējas. Šim nolūkam ir jāizmanto dažādas metodikas, jo vienas metodikas lietošana var nesniegt objektīvus rezultātus. Jātceras, ka vienīgi finanšu koeficientu izmantošana un vērtēšana bez pārdomātās sistēmas var būt subjektīvs viedoklis. Finanšu koeficienti, t.sk. citas metodikas, atspoguļo uzņēmuma aktuālo finansiālo stāvokli, kas kopā ar subjektīviem novērtējumiem var nesniegt precīzas prognozes. Autores rekomendē darbības turpināšanas spēju prognozēšanai izmantot dažādu tipu metodikas: finanšu koeficientu sistēmas un prognozēšanas modeļus, jo tie aptver dažādus kritērijus.
Prasības ievērot tirgus vērtību darījumos ar saistītām personām jau labu laiku nav nekas jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. INA SPRIDZĀNE jautā: vai tas ir aktuāli arī pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā?
Skaidrojot lasītājiem, šo problēmu, autore apskata jēdzienu „atvērtā tirgus vērtība” ES Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 72. pantā izpratnē: tā ir pilna summa, ko pircējs vai saņēmējs tajā tirdzniecības stadijā, kurā veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumu, godīgas konkurences apstākļos par attiecīgo preču vai pakalpojumu saņemšanu maksātu piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas nesniedz priekšrocības, tās dalībvalsts teritorijā, kur par attiecīgo darījumu uzliek nodokli.
SVETLANA SAKSONOVA pieveršas uzņēmuma ienesīguma analīzei. Uzņēmuma ienesīgums ir agreģetais rādītājs, kas tieši ietekmē peļņu, kura ir jebkura uzņēmuma darbības galarezultāts. Tāpēc ienesīguma paaugstināšana ir viens no galvenajiem jebkura uzņēmuma vadības mērķiem. Pastāv vairāki veidi, kā var palielināt ienesīgumu, un katrs uzņēmums izvēlas sev vispiemērotāko. Raksta autore apskata galvenās finanšu metodes uzņēmuma ienesīguma palielināšanai un novērtē to ietekmi uz saimnieciskās darbības galarezultātu – peļņu, pievēršot uzmanību tādiem svarīgākiem ienesīgumu raksturojošiem rentabilitātes rādītājiem kā ROM un ROS.
RAITIS KALNIŅŠ un SVETLANA SOKOLOVA uzsver, ka, sākot no 2014. gada 1.janvāra, kad stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 817 un Nr. 819, kas ir izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, personai, kura veic daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, maksājumu par liftiem – gan to uzturēšanu, apkopi un pārbaudēm, gan arī liftu iedarbināšanai patērētās elektroenerģijas – izdalīšana atsevišķā rēķinu pozīcijā ir prettiesiska, ja protams dzīvokļu īpašnieku kopība nenoteica citādi.
Kā jau ierasts, tuvojoties atvaļinājuma periodam, lasītājiem rodas ar to saistītie jautājumi. Šoreiz problēmu padziļināja arī pārceltā darba diena (no 30. uz 21. aprīli). Diemžēl kā vienmēr atbildīgās institūcijas klusē, tādēļ nākās šīs lietas risināt pašiem.
MAIJA GREBENKO atbild uz jautājumiem: kā saskaņot ar darba devēju 23% IIN likmes piemērošanu, lai gadam beidzoties, neizveidotos nodokļa parāds, kādā termiņā jāiemaksā budžetā IIN, kas ieturēts no uzņēmuma līguma atlīdzības, kā piemērot (un vai būtu jāpiemēro) IIN atvaļinājuma laikā, ja atvaļinājums ietver divus mēnešus un cik stundu būtu jāstrādā pārceltajā darba dienā – 21. aprīlī.
Grāmatvežiem jāpievērš uzmanība grozījumiem MK noteikumos Nr. 585 par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju; par kārtību, kādā finanšu iestāde izpilda finansu kontu pienācīgās pārbaudes procedūras un snieda VID informāciju par finanšu kontiem; par vienošanos starp Darba devēju konfederāciju un arodbiedrību par virsstundu apmaksu.