Nr.9 (405) maijs, 2017

Protams, šā numura “nagla” ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas intervija, kurā informāciju apkopoja IKARS KUBLIŅŠ. Finanšu ministrijas izstrādātais piedāvājums Latvijas nodokļu sistēmas reformām, kas tapis, integrējot gan starptautisko, gan vietējo ekspertu ieteikumus, patlaban ir izpelnījies atzinīgus vārdus no visām iesaistītajām pusēm – arodbiedrībām, darba devējiem, Latvijas Bankas. Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē, kas notika 23. martā, finanšu ministre iepazīstināja ar galvenajiem reformas virzieniem nodokļu likmju izmaiņās, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā un administratīvā sloga atvieglošanā. D. Reizniece-Ozola uzsvēra, ka jaunās nodokļu stratēģijas “džentlmeņa komplekts” esot samazināt darbaspēka nodokļus, pārnesot šo nodokļu slogu uz kapitālu un patēriņu.
MĀRCIS ZOMMERS savā rakstā analizē dažādus nodokļu režīmus, kurus iespējams izvēlēties, izīrējot vai iznomājot nekustamo īpašumu. Atkarībā no piemērojamās shēmas, tiek veikti aprēķini un parādīts: kas tieši ietekmē uzņēmēja peļņu. Materiāls ieteicams izmantošanai jebkuram iesācējam biznesā, jo bez speciālajām zināšanām, nav iespējams pieņemt atbilstošu lēmumu.
Savukārt VINETA VIZULE pievērš uzmanību Finanšu ministrijas sagatavotajai nodokļu reformai, kas paredz, ka MUN režīms varētu palikt nākamajos trīs gados, neraugoties uz Pasaules Bankas visai kritisko nostāju. Gan Finanšu ministrija, gan Ekonomikas ministrija uzskata, ka identificēto problēmu dēļ MUN nav jālikvidē pilnībā. Par to iestājas arī valdības partneri sarunās par nodokļu reformu – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Likumprojektā paredzēts, ka no 2018. gada tiek saglabāts vienkāršots MUN maksāšanas princips un vienota MUN likme 15% apmērā no apgrozījuma, tā būtiski atvieglojot administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Sākot no šā gada 1. marta Publisko iepirkumu likums piemērojams no 10 000 eiro (preču un pakalpojumu iepirkumiem) un 20 000 eiro (būvdarbu iepirkumiem). Tomēr arī zem šīm līgumcenu robežvērtībām pasūtītājam jānodrošina finanšu izlietojuma caurskatāmība, t.i. jebkurai trešajai personai, tostarp Valsts kontrolei, būtu pieejams argumentēts pamatojums konk-rē-tā līgumslēdzēja un piedāvājuma izvēlei – par to KRISTĪNE ZUBKĀNE. Lai nerastos neauglīgas diskusijas ar kontrolējošām un sadarbības iestādēm par to, kādā kārtībā tiek izvēlēti piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji vai būvdarbu veicēji līgumiem zem Publisko iepirkumu likuma piemērošanas līgumcenu robežvērtībām, ikvienam pasūtītājam būtu nepieciešams iekšējs normatīvs regulējums attiecībā uz šādu līgumu slēgšanas procedūru.
No šā gada 1. jūlija ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jābūt apdrošinājušiem savu profesionālo civiltiesisko atbildību, tomēr joprojām ir maz skaidrības gan par to, kādi riski tiek apdrošināti, kādos gadījumos tiešām tiks izmaksāta atlīdzība, kā rīkoties dalītās vainas gadījumā utt. Par to – IKARS KUBLIŅŠ intervijā ar Raivi Štrausu, AAS „BTA Baltic Insurance Company” Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāju: kādi varētu būt iespējamie “zemūdens akmeņi” ārpakalpojumu grāmatvežu apdrošināšanā. Viens no strīdīgajiem aspektiem ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēju apdrošinā-ša-nā ir minimālais apdrošināšanas limits, kas noteikts 3000 eiro apmērā. Vai šis slieksnis ir veiksmīgi izvēlēts?
ILGA ROBEŽNIECE vērš uzmanību tam, ka likumdevējs noteica pienākumu institūcijai dokumentēt savu darbību un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināt, lai radītie dokumenti kalpotu, kā juridiski pierādījumi, un uz to pamata varētu izpildīt institūcijai uzliktos pienākumus t.sk. arī informēt sabiedrību, nodrošinot radīto dokumentu pieejamību un izmantošanu. Ja darbības dokumentē ar atbilstošiem dokumentiem, tas nodrošina institūcijām, uzņēmumiem un fiziskajām personām iespēju saņemt dokumentus vai to atvasinājumus, lai īstenotu savas tiesības vai tie varētu kalpot kā apliecinājumi un pierādījumi.
Darba likums garantē sievietei grūtniecei ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu arī pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma, turklāt neatkarīgi no pirms tam nostrādātā laika. MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu, atbildot uz nodokļa maksātājas konkrēto jautājumu: cik ilgs atvaļinājums darbiniecei pienākas, ja vēl nav izmantota iepriekšējā atvaļinājuma daļa.
Vairākām Latvijas kompanijām notiek darījumi ar firmām, kas reģistrēti tā saucamās ārzonās: valstīs un teritorijās, kur nodokļi nav jāmaksā vai tie ir ļoti zemi. Mūsu likumdošana paredz šādu darījumu stingrāku uzraudzību un savādāku aplikšanu ar nodokļiem. Sakarā ar grozījumiem likumdošanā, kā arī starpvalstu vienošanos par informācijas apmaiņu starp citu valsts nodokļu administrācijām, ieinteresētām personām būtu lietderīgi iedziļināties šajos grozījumos. Tēma tiks turpināta nākamajā BILANCES numurā (Nr. 10 (406), 2017.g.).