Nr.8 (404) aprīlis, 2017

Relatīvi mierīgi grāmatveži nodzīvoja gada pirmos trīs mēnešus: nevienas svētku dienas “darbiniekiem noteiktajā” darba dienā. Nu, prieki ir beigušies: pienācis mēnesis ar svētku dienām un pirmsvētku saīsināto dienu! Sakarā ar to, ka par šo tēmu runāts līdz apnīcībai, Maija Grebenko mēģina sniegt skaidrojumu tiem, kas iepriekš nenodarbojās ar minēto problēmu. Kāpēc vispār darba samaksas aprēķins šādos mēnešos ir problemātisks? Jautājuma sakne ir tajā, ka līdz šim brīdim normatīvajos aktos nav vienprātības, nosakot, kas ir normālais darba laiks. Darba likumā minētā normālā darba laika definīcija atšķiras no tās, kas piedāvāta gramatvežiem MK noteikumos Nr. 656.
2017. gads ir sācies ar būtiskām izmaiņām dabas resursu nodokļa piemērošanā – atzīme Rudīte Vesere. Janvārī nodokļa maksājumi par 2016. gada pēdējo ceturksni vēl tika veikti saskaņā ar iepriekš noteiktajām nodokļa likmēm un kārtību. Savukārt līdz 20. aprīlim veicamie nodokļa maksājumi par šā gada pirmo ceturksni aprēķināmi atbilstoši nodokļa likmēm, kas izriet no Dabas resursu nodokļa likuma 2016. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem. Jāatzīmē, ka Saeimā 2016. gada novembrī un decembrī tika pieņemti divi likuma grozījumi. Tāpat arī gada nogalē atbilstoši grozīti saistītie Ministru kabineta noteikumi. Šajā žurnāla numurā tiks apskatītas svarīgākās izmaiņas nodokļa piemērošanā 2017. gadā.
Par PVN krāpšanas problemātiku tiek runāts un rakstīts samērā daudz. Tai pašā laikā maz tiek analizēti PVN krāpšanas cēloņi un izmantotās metodes. Ņemot vērā minēto, autori – Valts Stūrmanis un Jānis Eismonts rakstā PVN sistēmas ļaunprātīga izmantošana: kā izvairīties no PVN krāpšanas riska pievēršas PVN krāpšanas cēloņu, izmantoto metožu analīzei, kā arī sniedz viedokli par darbībām, kuras rūpīgam komersantam būtu jāveic, lai samazinātu iespēju tikt iesaistītam PVN krāpšanas shēmās. Tāpat autori sniedz īsu ieskatu Latvijas administratīvajā praksē un kādas metodes VID lieto, lai cīņa pret PVN krāpšanu būtu efektīva.
Finanšu ministrijas izstrādātais piedāvājums Latvijas nodokļu sistēmas reformām, kas tapis, integrējot gan starptautisko (Pasaules Bankas, OECD), gan vietējo (uzņēmēju organizāciju, Latvijas Bankas) ekspertu ieteikumus, patlaban ir izpelnījies atzinīgus vārdus no visām iesaistītajām pusēm – arodbiedrībām, darba devējiem, Latvijas Bankas. Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē, kas notika 23. martā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iepazīstināja ar galvenajiem reformas virzieniem nodokļu likmju izmaiņās, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā un administratīvā sloga atvieglošanā. Pēdējais gan nozīmē arī to, ka, vismaz mazajos uzņēmumos, kuri maksā apgrozījuma nodokli, jau nākamgad varētu pilnībā atteikties no grāmatvežu pakalpojumiem.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ļoti īsā termiņā ir plānots izskatīt jautājumu par jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļa ieviešanu Latvijā, kas balstīts uz tā saucamo „Igaunijas modeli”, tomēr Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas valdes ieskatā, uzņēmēju sabiedrībai nav izveidojusies pietiekama skaidrība par šādas rīcības iespējamām sekām. Ja tiktu jautāts uzņēmējam, vai viņš vēlas 0% nodokli nesadalītajai peļņai, atbilde visticamāk būs, ka jā. Bet, vai solītā 0% likme arī faktiski nozīmē 0%? Tāpēc šoreiz tiks sniegts īss apkopojums par būtiskākajām izmaiņām, ar kurām jārēķinās, ieviešot jauno UIN reformu. Aicinām izvērtēt visus par un pret un veikt plašāku diskusiju par šādas reformas veikšanas nepieciešamību un tās ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī budžeta ieņēmumiem, pirms šī modeļa ieviešanas dzīvē.
Kas piedāvāts mainīt Latvijas nodokļu sistēmā un kāds būs jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa modelis – par to – Ikars Kubliņš.
Jaunā UIN modeļa pamatatšķirība no esošā UIN modeļa – nodokļa uzlikšanas atlikšana līdz peļņas sadales brīdim piemērojot to nevis aprēķinātajai peļņai, bet no uzņēmuma “izejošajai”, t.sk., arī ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām, reprezentācijas izmaksām u.c. materiālajiem labumiem.
Uzņēmums nepiemēros esošās UIN atlaides un pamatlīdzekļu paātrināto norakstīšanas kārtību.
Latvijā dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā pieņemti un spēkā stājušies virkne normatīvo aktu. 01.01.2011. spēkā stājies Arhīvu likums, kurā ir vairāki pilnvarojumi izdot Ministru kabineta noteikumus. Ilgas Robežnieces rakstā tiek apskatīti MK noteikumu Nr. 748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” prasības dokumentu pārvaldības jomā, kas skar dokumentu uzskaites jautājumus un praktisko izpildes ceļu. Lai nerastos pārpratumi, autore vērš uzmanību lietojamai terminoloģijai.
Analizējot datus par 2016. gadu, redzams, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu – pagājušajā gadā likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits. Reti kuram komercsabiedrības īpašniekam ir pieredze likvidācijas procesos. Ja vēl par likvidācijas procesiem ir skaidrība, tad mūžīgais jautājums – ko darīt ar pārvaldes dokumentiem, kas tapuši uzņēmuma darbības laikā. Nodot Latvijas Nacionālā arhīvā? Glabāt pie sevis skapī? Kurus dokumentus drīkst iznīcināt, kuri jāglabā? Jolantas Briltes rakstā tiks aprakstīta situācija komercsabiedrības likvidācijai, ja ir pilni aktīvi. Ja būtu jālikvidē komercsabiedrība, kurai aktīvu nav, bet ir tikai parādi un saistības, tad likvidatoram (vai administratoram) ir liels darbs. Ja komercsabiedrībai ir tikai parādi un saistības, tad situācijas katram dažādas. Šoreiz rakstā tiks pa soļiem aprakstīta tādas komercsabiedrības likvidācija, kurai nav parādu un saistību.
Uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem jautājumiem atbildes sniedz Maija Grebenko. Mes strādājam priekš jums.