Nr.7 (403) aprīlis, 2017

Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, būtisku nodokļu ieņēmumu daļu sastāda PVN. Ņemot vērā PVN nozīmīgo lomu, autori VALTS STŪRMANIS un JĀNIS EISMONTS analizē PVN īpašības, kas nodrošināja tā pasaules popularitāti. Autori salīdzina PVN sistēmu ar tā alternatīvu – tirdzniecības nodokli. Turpinājums sekos.
Izņemot gada pārskatu, grāmatvežiem patreiz ir vēl viena svarīga atskaite – MUN deklarācija par šā gada pirmo ceturksni. Mikrouzņēmuma likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1. janvārī, paredz ievērot gan vecās, gan jaunās šā likuma normas. Protams, viespirms tas attiecas uz dažādām MUN likmem, skaidro MAIJA GREBENKO. Vismaz šogad tās ir divas. Ar nākamo gadu (droši vien) deklarācija tiks precizēta vēlreiz, jo prognozēts, ka pastāvot spēkā MUN režīmam, tiks samazināta MUN maksātāja gada apgrozījuma summa. Iespējami arī citi grozījumi likumā. MUN maksātājam paredzētā deklarācija ir spēkā no 2017. gada 17. marta un piedāvāta lasītājiem 10. lpp.
Šogad stājās spēkā grozījumi arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” attiecībā pret valdes locekļa nodokļu aprēķināšanu par domājamo ienākumu. Ja valdes loceklim ir noteikta atlīdzība, nodokļu ziņā tas ir vienkārši darba ņēmējs. Šadām ienākumam (lielam vai mazam) nodokļi tiek piemēroti atkarībā no sociālā statusa. Savukārt iestājoties minētā likuma 1. panta 2. punkta “m” apakšpunkta apstākļiem (mēneša apgrozījums sasniedz 1900 eiro un par sabiedrības nodarbinātām personām nav samaksāti nodokļi vismaz no minimālās mēneša algas) valdes locekļu VSAOI likme tiek samazināta. Savukārt gramatvežiem ir zināms, ka vienu darba ņēmēju nav iespējams uzrādīt divos ziņojumos par VSAOI un IIN viena mēneša laikā. Kādā veidā veikt valdes locekļu atlīdzības un nodokļu uzskaiti, ja atsevišķos gada mēnešos valdes locekliem tiek piemērotas dažādas sociālās apdrošināšanas likmes – par to lasiet 8. lpp. Arī uz šo jautājumu saņemts VID konsultantu skaidrojums, kas papildināts ar attiecīgajiem grāmatojumiem.
Pavisam jauna tēma, ar ko grāmatvežiem būs jāsadzīvo nākotnē ir – Jaunuzņēmumos nodarbināto personu darba samaksa. Šāda kārtība Latvijas grāmatvedībā vēl nav pieredzēta, tādēļ ir vērts pievērst uzmanību VSAA vecākās ekspertes ANITAS JAKSEBOGAS skaidrojumam. Pateicoties tieši šīm personām, ir grozīts MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums “Ziņojums par VSAOI un IIN” – tas ir papildināts ar vairākam jaunām ailēm. Arī apdrošināto personu skaits ir pieaudzis, jo Jaunuzņēmumos nodarbinātajie varētu būt dažādi apdrošināšanas statusi. Vienīgais, kas it kā mierina – šo uzņēmumu skaits prognozējams (vismaz sākumā) – apmēram divdesmit gada laikā – par to 18. lpp.
Par jauno Publisko iepirkumu likumu sniedz skaidrojumu KRISTĪNE ZUBKĀNE. Šis raksts ir turpinājums publicētam iepriekšējā žurnālā. Autore apraksta likuma saturu un tā pamata domu: likums paredz tikai vienu piedāvājuma izvēles kritēriju, proti, līguma slēgšanas tiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Savukārt ir paskaidrots, kā tiek noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.
VINETA VIZULE papildina iepriekšējā BILANCĒ piedāvāto Jūlijas Losevas rakstu par struktūrvienības reģistrēšanu, jo ne katrai no tiem ir jābūt reģistrētai. No 2017. gada 1. janvāra par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni,  ja ar tās starpniecību veic saimniecisko darbību – preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, un tīmekļa vietnē ir iespējams preci vai pakalpojumu pasūtīt, kā arī par to ir iespējams tiešsaistē norēķināties.
Komersantam,  strādājot uzņēmējdarbībā, veidojas (gan veido, gan saņem) dažādi dokumenti. Ja sākotnēji izveidotie dokumenti netraucē un neaizņem daudz vietas, tad nav lieki jautājumu par dokumentu glabāšanu/iznīcināšanu. Bet pienāk brīdis, kad dokumentu plaukti aizņemti ar lietām (mapēm) un vairs nav skaidrs, ko un kādus dokumentus saglabāt, un kurus var iznīcināt. Tad nu pirmā lieta būtu noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Šo tēmu skaidro JOLANTA BRILTE.
Atbildi uz grāmatveža konkrētu jautājumu par bilancē ilgus gadus uzrādīto dividenžu izmantošanu, ja firmai šabrīd ir jauni (citi) dalibnieki, sniedz VID skaidrojums (uzziņa par tiesībām). Atbilde ir par to, vai šo summu drīkst saņēmt persona, kas nav tā, kurai dividendes kādreiz tika piešķirtas?