Nr.6 (402) marts, 2017

Faktiski pirmo reizi BILANCES lasītājiem tiek piedāvāts vadības grāmatvedības temats par bezzaudējuma slieksņa noteikšanu. SVETLANA SAKSONOVA skaidro, ka šis slieksnis parāda, kādam ir jābūt minimālam uzņēmuma ražošanas un pārdošanas apjomam pie prognozējama uzņēmuma izmaksu apjoma lai neciestu zaudējumus. Noteikt bezzaudējuma slieksni uzņēmumiem svarīgi arī tāpēc, lai sekotu līdzi savai finansiālai stabilitātei. Piemēram, ja bezzaudējuma sliekšņa līmenis palielinās, tas var norādīt uz uzņēmuma problēmām saistībā ar izmaksu pieaugumu un iespēju gūt peļņu.
Nu jau astoņpadsmito reizi tiek grozīts Darba likums. Kā parasti lielākoties grozījumi skar juridiskos jautājumus. Turklāt dažus no tiem jau mēģināja atrisināt, veicot iepriekšējos grozījumus. MAIJA GREBENKO uzskata, ka darbiniekiem  sāpīgākais grozījums būs uzstājīga likumdevēja vēlme samazinātā apmērā apmaksāt virsstundas. Turklāt tieši šajā jautājumā sastopama pretruna ar DL, kas atļauj pārskata periodu līdz 3 (vai 12) mēnešiem, lai izlīdzinātu mēnešu atšķirīgo stundu ietekmi. Savukārt grozījumi piedāvā virsstundas skaitīt par katru mēnesi atsevišķi.
Sakarā ar pagājušā gada nogalē spontāni veiktajiem būtiskajiem grozījumiem MUN nu VSA likumos ir veikti grozījumi arī MK noteikumos Nr. 827 par VSAOI un IIN. Ir precizēta terminoloģija, parādījās jaunie darba ņēmēji, savādāk jārēķina nodokļi no valdes locekļa domājamā ienākuma, izmainīsies ikmēneša ziņojuma veidlapa, beidzot atrisināts jautājums, ko darīt ar pirmajā darba dienā pazudušo darbinieku…
Liela grozījumu daļa saistīta ar jaunā likuma stāšanos spēkā (Jaunuzņēmuma darbības atbalsta likums). Šeit būs jāievēro gan sava terminiloģija, gan pavisam jauni darbības noteikumi, gan savādāka nodokļu uzskaite un īpatnēja pārskatos uzrādāma informācija. Kā parasti – viss jauns sākumā nak ar grūtībām.
INA SPRIDZĀNE apkopojusi PVN likuma aktualites: par pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, par reversā maksāšanas kārtību dārgmetāliem, par riekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu atsevišķiem kravas furgoniem, par to, ka ir mainīts taksācijas periods un PVN pārskatu izmaiņām. Un šie grozījumi ne tuvu nav pēdējie.
Domājams, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka mēs visi jau no gada sākuma gaidām solītos revolucionārus grozījumus Latvijas likumdošānā. No vienas puses, tiešām izskatās: nu jau ir pēdējais laiks kaut ko kardināli mainīt. No otras puses, šaubas, vai izdosies? Izskatās ļoti labi, visiem patīk, visi apmierināti, nodokļi būs mazāki – visi ir “par”!
Vienīgais, kas mazliet grauž, tas ir – kā tad tiks nodrošinātas sabiedrības augošās prasības ar mazāko nodokļos savākto summu?  VINETA VIZULE piedāvā ieskatu sēdē apskatīto priekšlikumu būtību, taču jāņem vērā, ka NTSP sēdē skatītais Finanšu ministrijas ziņojums par nodokļu politikas pamatnostādnēm jāuztver kā darba dokuments, kurš vēl tiks rūpīgi diskutēts, tāpēc izteiktie priekšlikumi ir kā melnraksts topošajai nodokļu reformai, kuras gala variants var arī atšķirties no patlaban piedāvātā.
Līdz ar pavasara atnākšanu tuvojas arī laiks, kad grāmatvežiem jāuzņemas rūpes par uzņēmumu gada pārskatu sagatavošanu. Sniedzot finanšu pārskatus par 2016. gadu, jāievēro jaunieviestais LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. JUSTĪNA SOFIJA JAUNZEMA atgādina, ka šā likuma pieņemšana iezīmējas ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu lomas palielināšanos Latvijas grāmatvedībā. SFPS piemērošana ir alternatīva gan Latvijas uzņēmumu koncernu konsolidēto gada pārskatu sagatavošanā, gan finanšu instrumentu novērtēšanā.
KRISTĪNE ZUBKĀNE pievērš uzmanību tam, ka 2017. gada 1. martā ir stājies spēkā jauns Publisko iepirkumu likums. Ar to tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu, ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Jaunās direktīvas izstrādes mērķis bija palielināt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 537 par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā tīmekļa vietni nosaka kā struktūrvienību. Savukārt JŪLIJA LOSEVA skaidro kā struktūrvienību reģistrēt Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
BILANCES lasītāji tiek brīdināti par ES valsts (un ne tikai ES) kompetento iestāžu ciešu sadarbību ar mūsu VID, kontrolējot savu padoto uzņēmējdarbību un ar to saistīto nodokļu nomaksu (arī nenomaksu). Diemžēl tiek konstatēts, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un to novēršanai arvien vairāk uzmanības tiek veltīts gan Eiropas Savienības, gan pasaules līmenī. Tieši automātiska informācijas apmaiņa ir atzīta kā svarīgs instruments cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu.