Nr.5 (401) marts, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.5 (401) marts, 2017

Par 2016. gada žurnāla “Bilance” konkursa “Gada Grāmatvedis 2016” uzvarētāju kļuvusi SIA “RTO Management” galvenā grāmatvede Anita Norkārkle. Intervijā portāla Plz.lv redaktoram Ikaram Kubliņam viņa atklāj, kā atrod risinājumus nestandarta problēmām, kad grāmatvedim jābūt skarbam un kad – izpalīdzīgam, un kāpēc datorprogrammas nekad nespēs pilnībā aizstāt grāmatveža pienākumus.
Gada pārskatu un KGP likuma normu skaidrojošie MK noteikumi Nr. 775 jau piedzīvo grozījumus. Daļa no tiem skar pamatlīdzekļu uzskaiti uzņēmumā. Par vienu no bilances “uzlabošanas” instrumentiem tiek uzskatīta pamatlīdzekļu pārvērtēšana. Iepriekšējos analoģiskajos MK noteikumos (Nr. 488), pārvērtējot nekustamo īpašumu tika pieprasīts sertificētā NĪ vērtētāja slēdziens, bet tagad šī prasība ir atcelta, proti, tā ir brīvprātīga. Maija Grebenko apraksta pārvērtēšanas praktisko pusi: gan palielinot, gan samazinot PL vērtību, jo starpības, kas rodas šajā procesā uzskaitē uzrādāmas atšķirīgi.
Sastādot gada pārskatu, mēdz būt atrastas kļūdas vai neprecizitātes, kuras faktiski bija jāuzrāda iepriekšējos gada pārskatos. Līdz ar to grāmatvedim vispirms jānovērtē kļūdas būtiskumu uz jāgrāmato labojums šajā gada pārskatā, vai jālabo kļūdainā perioda UIN deklarācija. Jebkurā gadījumā par to ir jāsniedz informācija, lai nemaldinātu informācijas par uzņēmumu lietotājus.
Ja esošais uzskaitē PL ir pārvērtēts atbilstoši augstākai vērtībai, tad visbiežāk šā objekta perioda (mēneša, gada) nolietojuma summa būs lielāka par iepriekš aprēķināto. Tas, protams, samazina peļņu, kuru (neveicot pārvērtēšanu) būtu iespējams dalīt uz dividendēm. Šobrīd MK noteikumi Nr. 775 pieļauj iespēju šo procesu nivelēt ar attiecīgās summas norakstīšanu no ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves. Maija Grebenko atgādina, ka ar šādu kārtību grāmatvežiem bija iespēja iepazīties vairakus gadus atpakaļ, kad par obligāti piemērojamo tika uzskatīts Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 7 (par PL uzskaiti)
Sakarā ar likuma par GP un KGP savādāko sabiedrību vērtēšanas atšķirību salīdzinot ar iepriekš pastāvošo kārtību, šogad vairākiem nodokļu maksātājiem gada pārskats būs jāiesniedz VID nevis pēc septiņiem, bet gan ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem. Diāna Kudravecs atgādina lasītājiem par UIN deklarācijas dažādu pielikumu aizpildīšanas kārtību. Tomēr mēs to darām tikai reizi gadā!
VID pārstāvis Sergejs Ņikitjuks stāsta Bilances auditorijai par jaunumiem un izmaiņām, ko dienests sagatavoja lietotājiem un kas atvieglo saziņas iespējas ar VID, izmantojot EDS. Visi varēsim pārliecināties!
Arī dokumentu noformējumu ziņā ir vairāki grozījumi šoreiz par MK noteikumiem Nr. 916. Faktiski grāmatvežiem noteikti nav svešs termins “attaisnojuma” dokuments. Tagad Jolanta Brilte iepazīstinās lasītājus, kādam jābūt dokumentam, lai tam būtu “juridiskais spēks”.
VID amatpersona apgalvo, ka uzziņas, ko pieprasa nodokļu maksātāji, izmaksā ļoti dārgi un pat grasās ieviest kārtību, ka par tām būtu jāmaksā. Tomēr uzziņa (kas adresētā konkrētam jautātājam) ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no turpmākajiem uzrēķiniem. Lieta ir tajā, ka juridiskais jebkuras problēmas vērtējums var kardināli atšķirties no nodokļa maksātāja sadzīviskā viedokļa. Un tas var būt ļoti sāpīgi. Tādēļ jums ir piedāvāta fiziskajai personai izsniegtā uzziņa, kuras satur, iespējams jūs izbrīnīs.