Nr. 3 (483) MARTS 2022

IEVADKOMENTĀRS

Maija Grebenko: Iepriekšējais gads vēl nav beidzies.
Kamēr nav izveidots un iesniegts gada pārskats, grāmatvedis visbiežāk jūtas kā vēl iepriekšējā gadā. Atzīmējot kovida otro gadadienu, arī šogad mums «paveicās», jo gada pārskatu iesniegšanas datumi ir pārcelti par trim mēnešiem. Tātad laika būs pietiekoši.

NUMURA TĒMA

Ikars Kubliņš atskatās uz žurnāla Bilance pētniecisku interviju ciklu: Kā Covid–19 krīze ietekmējusi Latvijas ekonomiku?
Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu?

NODOKĻI

Irēna Arbidāne, Viktorija LavrovaPersonāla noma = mūsdienu realitāte: dažādi nodokļu piemērošanas aspekti vadītāju nomai.
Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā arvien izplatītāka kļūst darbinieku noma no personāla nomas aģentūras vai saistīta uzņēmuma. Šis kādreizējais sezonas darbinieku risinājums ir kļuvis par universālu iespēju nodrošināt darbības nepārtrauktību uzņēmumos, kuri sastopas ar lielu kadru mainību vai neparedzētām izmaiņām darbinieku vai pat vadības komandas sastāvā.

Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem.
Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS.

Inese Helmane: Nodokļi un grāmatvedības kārtošana depozīta sistēmas iepakojumam.
2022. gada 1. februārī Latvijā sāka darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam, lai novērstu vides piesārņošanu. Kā, strādājot jaunajā sistēmā, aprēķināt un deklarēt pievienotās vērtības nodokli (PVN)? Kā atspoguļot informāciju uzņēmuma grāmatvedībā un kases čekos?
Šos jautājumus Valsts ieņēmumu dienesta vebinārā «Depozīta sistēma iepakojumam: nodokļi un grāmatvedība» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks, VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola un VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālās vides datu kontroles un zinātības daļas vadītāja Sanita Lukumiete.

GRĀMATVEDĪBA

Ilvija Ozoliņa: Nepieciešamās darbības kvalitatīva gada pārskata sagatavošanā.
Tēma par gada pārskatiem ir ļoti plaša, to nav iespējams apskatīt vienas publikācijas ietvaros. Šajā rakstā skatīti jautājumi, kas ir aktuāli Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGP) subjektiem — komercsabiedrībām, kā arī grozījumi, kas attiecas uz 2021. pārskata gadu.

Aivars Droiskis: Gada pārskats mikrosabiedrībā un mazā kapitālsabiedrībā.
Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu.

Maija Grebenko: Vai tiks aprēķinātas minimālās iemaksas, ja ir minimālā alga?
No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā «lielā» likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā «mazā» likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro).

ATTĪSTĪBA

Inese Helmane: Klienta izpēte jāveic riskos balstītā pieejā.
Svarīgs jautājums ir personas datu apstrāde NILLTPFN kontekstā. Pirmais, ar ko likuma subjekts saskaras NILLTPFN likuma sakarā personas datu apstrādē, ir klienta identifikācija un izpēte, stāstīja Sorainen vecākais jurists Edvīns Draba. Kāds ir pareizais informācijas apjoms, kas būtu jāievāc no klienta, veicot viņa identifikāciju, kā arī darījuma uzraudzību? Nekad nevar būt viena atbilde, apjoms vienmēr būs atšķirīgs.

Inese Helmane: Personas datu aizsardzība un AML — kā salāgot prasības?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, apstrādā lielu personas datu apjomu, praksē nereti aizmirstot par datu aizsardzības regulējumu. Taču svarīga ir arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas ar NILLTPFN likumu mijiedarbojas. Vispārīgos gadījumos VDAR iedod darbības vadlīnijas, bet NILLTPFN likums sniedz rīcības plānu speciālajiem gadījumiem. Sorainen vebinārā «Personas datu aizsardzība vs AML — kā salāgot prasības» skaidroja Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa–Priedīte un Jūlija Terjuhana, ZAB Sorainen juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Oskars Springis: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma, pārdodot mantotu nekustamo īpašumu.

Maija Grebenko: Kā samaksāt par reklāmu. Nelaimes gadījums darbā. Pašnodarbināta persona nomā dzīvokli no fiziskas personas.

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Oto Kristiāns Abrams: Reģistrācijas numurs, nodokļu maksātāja numurs, PVN maksātāja numurs — ar ko atšķiras?
Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem «LV». PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: «preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā». Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: «dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods». Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu «reģistrācijas numurs» un «nodokļu maksātāja reģistrācijas kods» atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums?

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi martā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

ABONĒT ŽURNĀLU

ZELTA KOMPLEKTS

BILANCES E-ARHĪVS