Nr.3 (375) februāris, 2016 - Žurnāls BILANCE

Nr.3 (375) februāris, 2016

Grāmatvežiem gads ir sācies ar iepazīšanos ar grāmatvedības normatīvo aktu saturu jaunā redakcijā. Tā, piemēram, 2015. gada 22. oktobrī tika pieņemts jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kā arī 2015. gada 22. decembrī pieņemti uz jaunā likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.
Jaunā GPKGPL pārejas noteikumi paredz, ka likuma noteikumus piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016. pārskata gadu, brīdina grāmatvežus LR Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs un LR Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Svetlana Šemele. Tātad grāmatvedības uzskaite par 2016. gadu visām sabiedrībām ir laikus jāpielāgo jaunā likuma un MK noteikumu prasībām, lai gada pārskatā par 2016. gadu vai 2016. gada starpperiodu pārskatos grāmatvedības uzskaites informāciju atspoguļotu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2016. gada 1. jūlijā mainīsies pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam. Autori Ilona Vēvere, Marina Kuzenko un Mārtiņš Auders sniedz vispusīgu informāciju par minētajām izmaiņām un kā šīs izmaiņas skars personas, kas sniedz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, – dzīvojamo māju pārvaldniekus. Materiāls aptver arī visus tos jautājumus, kas jau ir izskanējuši plašsaziņas līdzekļos, lai novērstu iespējamos pārpratumus.

Darbojoties starptautiskajā uzņēmējdarbības vidē, nodokļu piemērošanā svarīga loma ir starpvalstu nodokļu konvencijas esamībai un tajā iekļauto nosacījumu korektai piemērošanai. Ja starp valstīm ir spēkā nodokļu konvencija, tad vispārīgā kārtībā ārvalstu uzņēmuma gūtā peļņa otrā valstī netiks aplikta ar nodokļiem, ja vien ārvalstu uzņēmumam šajā otrā valstī nav pastāvīgās pārstāvniecības. Ja ar šo otru valsti, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, nav noslēgta nodokļu konvencija, tad, kā skaidro SIA BDO TAX nodokļu konsultants Edgars Vilnis, attiecīgi jāanalizē šīs otras valsts nodokļu normatīvie akti attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības noteikšanu.
Latvijā pēdējā laikā aizvien vairāk nodokļu speciālisti vērš uzmanību uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) publicēto 15 soļu rīcības plānu cīņai pret apliekamā ienākuma samazināšanu un peļņas pārcelšanu. Viens no šā rīcības plāna punktiem norāda uz nepieciešamību veikt izmaiņas starptautiskajā nodokļu piemērošanā attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Sabiedrību reorganizācija ir juridiskās personas izbeigšanās vai citas tiesiskā stāvokļa izmaiņas, kas izraisa tiesību un pienākumu pāreju no vienas juridiskās personas pie otras. Uzņēmuma reorganizācija ir sarežģīts process kā no tiesiskā, tā no ekonomiskā viedokļa – par to firmas PVN konsultācijas valdes locekles Olgas Zadorožnajas rakstā. Lai to veiksmīgi realizētu, ļoti svarīgi ir orientēties nodokļu likumdošanā un grāmatvedības jautājumos, jo nepareiza reorganizācijas procesa atspoguļošana grāmatvedībā var izraisīt nopietnas kļūdas nodokļu aprēķināšanā un attiecīgi arī lielus ekonomiskus zaudējumus organizācijai.

Darba devējiem ilgi solītā informācijas par darbinieku darbnespējas periodu piegāde, izmantojot EDS, diemžēl būs jāgaida gandrīz līdz 2016. gada beigām. Paredzēts, ka šajā laika ārsti apgūs datorizēto vidi un spēs savienot savā darbā gan medicīnu, gan mašīnrakstītāja iemaņas. Pagaidām šajā procesā darba devējs ir ķīlnieka lomā, jo tam vienkārši ir jātic darbiniekam uz vārda. SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe Anda Ziemele analizē normatīvo bāzi, kas attiecas uz darbnespējas lapu izsniegšanu un apriti. Pagaidīsim līdz 1. decembrim.

2016. gada grozījumi IIN likumā sašaurināja personu loku, kas iepriekš bija apgādājamo statusā. Šajā žurnāla numurā apkopota informācija par IIN likuma 13. panta saturu. Ieviešot praksē algas grāmatiņas elektroniskā formā, no vairākām nesaskaņām izdodas izvairīties. Diemžēl no pieredzes var secināt, ka nav pamanīti iepriekšējie šā panta grozījumi.

Cīņā ar ēnu ekonomiku joprojām tiek veltīti nopietni pūliņi. Kā to oficiāli definē? Kādas ir tās pazīmes? Finanšu ministrijas šīs problēmas skaidrojums rodams žurnāla sadaļā “Noderīga informācija”: ēnu ekonomika veicina nevienlīdzīgu konkurenci, izkropļo tirgu un negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, kā arī tās dēļ pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. Cerams, drīz arī Latvijā ēnu ekonomikas līmenis nepārsniegs vidējo līmeni ārvalstīs.

Mūsdienās bez nodokļiem nav iedomājama sabiedrības pastāvēšana un attīstība, jo, lai to īstenotu, valstij nepieciešami finanšu līdzekļi. Tādēļ nodokļiem ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību kopumā. Nodokļu reformas tiek veiktas regulāri, bet parasti trūkst izvērtēta izmaiņu ietekmes novērtējuma. Par to raksta Dr.oec. Māris Jurušs no RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta. Lai veiktu šādu novērtējumu, ir jāizprot, kāda ir nodokļu ietekme un kādas sekas gaidāmas no konkrētām izmaiņām. Gatavojot izmaiņas, vēlams apzināt citu valstu labo praksi, izmantot akadēmiskos pētījumus, kā arī uzklausīt ekspertu padomus. Latvijas izaicinājumi turpmākajos gados ir nodokļu sloga samazināšana zemu ienākumu guvējiem, novirzot to uz akcīzes, īpašuma un vides nodokļiem, kā arī ēnu ekonomiku apkarošana.

BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada februārī.