Nr.24 (396) decembris, 2016

Gandrīz pirmo reizi esam piedzīvojuši būtisku sabiedrības reakciju, pretojoties normatīvo aktu grozījumiem. Tiesa gan novēloti, bet izrādījās gandrīz savlaicīgi. Runa, protams, ir par grozījumiem divos likumos: Mikrouzņēmuma nodokļa likumā un Valsts sociālās apdrošināšanas likumā. Grozījumi abos likumos atcelti. Kas būs tālāk?
Astra Kaļāne cenšas skaidrot lietas objektīvo pusi: nav iespējams nodrošināt tautu ar sociālajām garantijām, ja budžetā neienāk attiecīgo līdzekļu daudzums. Cilvēki slimo, bērni dzimst, iestājas invaliditāte, pienāk pensijas vecums… Savukārt daļa no sabiedrības labprātīgi vai piespiedu kārtā veic VSAOI no summām, kas nesasniedz pat minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksas līmeni. Pārsvarā tie ir MUN maksātāja darbinieki, bet šo skaitu papildina arī prāva daļa nepilno slodzi nodarbināto. Kopsummā gandrīz 32% no nodarbināto skaita.
Tēmu turpina Maija Grebenko, salīdzinot cēloņus, gaitu un sekas, kas, gribot-negribot iestāsies (un atsevišķos gadījumos jau ir iestājušies), kā rezultāts MUN režīma ieviešanai 2010. gadā. Diemžēl fakts, ka šī statusa izmantošanai nebija ierobežots nedz darbības periods, nedz darbības nozares, noveda pie tā, ka MUN statusu pietiekami aktīvi izmantoja ievērojama uzņēmēju daļa, neskatoties uz to, ka tiem šis režīms nemaz nebija paredzēts. Savukārt 2015. gada novembra grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu noteica pienākumu maksāt minimālās VSAOI par katru nodarbināto personu, precīzāk – par katru darba ņēmēju, neatkarīgi no nostrādātā laika. Diemžēl izrādījās, ka likumdevēji arvien “dzīvo” ļoti tālu no reālās situācijas valstī.
Šogad ļoti āgri grāmatveži ieraudzīja VSAOI likmju sadalījumu – MK noteikumi Nr. 759. Kopējā (standarta) likme palika nemainīga, tomēr starp konkrētiem apdrošinā-ša-nas veidiem notika procentu pārdale, kā rezultātā par dažām apdrošināto grupām iemaksas mazliet palielinājās. Jaunums: situācijā, kad valdes locekļis kļūst par darba ņēmēju, tam ir paredzēta samazināta VSAOI likme (bez sadalījuma uz darba ņēmēja un darba devēja daļu).
Par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu raksta Gunta Kauliņa: kā jau katru gadu, arī šogad budžeta paketē 2017. gadam tika iekļauti likumprojekti, kas paredz izmaiņas gandrīz visu nodokļu piemērošanā. Izņēmums nav arī Pievienotās vērtības nodokļa likums, kurā veikti samērā plaši grozījumi attiecībā uz terminu un jēdzienu skaidrojumiem, deklarāciju iesniegšanas prasībām, priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumiem, kā arī atbrīvojumu un nodokļa reversās kārtības piemērošanu.
Trīs labas lietas Finanšu ministrijas ieskatā sagaida nodokļu maksātājus 2017. gadā. Pirmā no tām – nekādu būtisku grozījumu IIN likumā. Otrā – Saeima galīgajā lasījumā ir atbalstījusi Jaunuzņēmumu darbības atbalsts likumu, kas šaurai inovatīvu jaunu uzņēmumu grupai ar augstu izaugsmes potenciālu paredz būtiskus tiešo nodokļu atvieglojumus (atbrīvojums no IIN un UIN; samazinātas VSAOI). Un trešā labā ziņa ir – 2017. gada pirmajā pusē tiks izstrādātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, kuru kontekstā tiks pārskatīta gan IIN, gan UIN, gan NĪN politika. Par to raksta Astra Kaļāne.
Savukārt Ikars Kubliņš stāsta lasītājiem par mūsdienu sērgu: digitālajā laikmetā arvien biežāk sastopama krāpniecība internetā. Izrādās, arī Latvijā ne tikai patērētāji, bet arī uzņēmumi, reizēm arī grāmatvežu neuzmanības dēļ, krituši par upuriem dažādām krāpšanas shēmām, un lielākā zaudētā naudas summa sasniedz pat 300 000 eiro. Īpaši aktuāla pēdējā laikā kļuvusi uzņēmēju krāpšana ar e-pastā nosūtītu viltotu rēķinu palīdzību. Šāda informācija gūta intervijā ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galveno inspektoru Raiti Kalnaču.
Kases aparātiem un kases sistēmām noteiktās prasības būtiski nav mainījušās kopš 2003. gada un to tehniskās prasības ir novecojušas. Tieši normatīvajos aktos noteikto zemo tehnisko prasību dēļ arī ir iespējamas ļaunprātīgas manipulācijas ar elektroniskajos kases aparātos un kases sistēmās reģistrētajiem datiem, ko veic negodprātīgie nodokļu maksātāji, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tādējādi būtiski samazinot realizācijas ieņēmumus – ar nodokli apliekamo objektu. Par to raksta Jānis Skulte.
Sniedzam atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem, kā arī sniedzam informāciju par nu jau tradicionālu Konferenci “Aktuālākās uzskaites un finansu pārvaldības problēmas un to risinājumi”. Īpaši patīkami bija saņemt apsveikumu no VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules kundzes: Valsts ieņēmumu dienesta vārdā izsaku pateicību izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” erudītajai un profesionālajai komandai par ilgstošo sekmīgo sadarbību. Mani kopā ar VID kolektīvu tuvākajos gados sagaida liels izaicinājums – izveidot klientiem patiesi draudzīgu organizāciju. Savā darbībā ieviešot principu «Konsultē vispirms», mēs saskatām jūs kā ļoti nozīmīgu profesionālu partneri un sagaidām tikpat labu un vēl labāku mūsu ekspertu sadarbību arī turpmāk. Novēlu jums saglabāt neizsīkstošu radošo enerģiju un nepagurt normatīvo aktu labirintos.
Laikam jau par daudz………………
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un kursu piedāvājumi 2017.gada janvārī