Nr.24 (372) decembris, 2015 - Žurnāls BILANCE

Nr.24 (372) decembris, 2015

2015. gada 1. janvārī stājas spēkā lielākā grozījumu daļa Darba likumā. Tomēr vienai normai bija lemts mazliet aizkavēties. Tie ir MK noteikumi par minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību. Sobrīd pienācis laiks stāties spēkā arī tai: MK noteikumi Nr. 656. Daudz-maz grāmatveži jau kādu laiku ir lietas kursā par grozījumu būtību un ir satricināti ar to, ka 2016. gadā stundas likme darbiniekiem būs nosakāma katru mēnesi un tā nemitīgi mainīsies, jo ir atkarīga ne vien no algas summas, bet arī no normāla darba laika stundu skaita mēnesī. Visus iepriekšējos gados stundas likme bija noteikta kā vidējais lielums un derēja gada laikā jebkuram mēnesim. Tagad katrā mēnesī likme ir cita. Kā mēs izskaidrosim darbiniekiem, ka 100 stundas viena menesī ir apmaksātas savādāk, kā tik pat daudz stundu cita menesī? Uzdosim pretjautājumu: kā grāmatveži skaidroja darbiniekiem, ja, saņemot cieto algu, 10 dienu apmaksa vienā mēnesī atšķirās no 10 dienu apmaksas citā mēnesī? Tātad ta arī skaidrosim: gan minimālās mēneša algas saņēmējiem, gan tiem, kam maksā par stundām (ja vien viņi abi nostrādāja normālo darba laiku), jābūt aprēķinātām algām vienādā summā. Par to Maija Grebenko rakstā “Kāpēc grozīta attieksme pret minimālo stundas tarifa likmi”? Vienīgais knifs šajā sakarā ir saistīts ar savādāku pieeju terminam “normālais darba laiks”. Mēs esam pieradināti par to uzskatīt kalendārā norādīto laiku (ar bildītēm, mēneša fāzēm un vārda dienām). Toties likums normālo darba laiku definē ka 40 (35) stundām nedēļā, bet dažiem darbiniekiem atļauj nestrādāt svētku dienās, kā arī vismaz par vienu stundu mazāk – pirmssvētu dienās.

Arvien turpinās problēmas ar nosaukumu “ēnas ekonomika” risināšanu. Kāds plāns ir padomā, izstrādājot ierobežojošos pasākumus – Ilmāra Šņucina rakstā “Izaicinājumi ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādē”. Iespējams arī Latvija šie pasākumi ar laiku dos rezultātu.

Gunta Kauliņa rakstā “Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības: interpretācija Latvijā un Eiropas Savienībā” sniedz informāciju par šo neviennozīmīgu tēmu.
Latvijā vēl joprojām ir ļoti populāri Valsts ieņēmumu dienesta veikti uzrēķini, liedzot nodokļa maksātājiem priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tādēļ, ka tā darījuma partneris ir izrādījies negodprātīgs un nav samaksājis nodokļus par veikto saimniecisko darbību vai arī pieļāvis citas kļūdas vai pārkāpumus. Tādējādi ļoti bieži cieš godīgi uzņēmēji, kas veic savus nodokļa maksātāja pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, bet kādā iepirkumā, pašiem neapzinoties, ir sadarbojušies ar nodokļu normatīvo aktu pārkāpēju, no kura ieņēmumu dienestam ir grūtības iekasēt nodokļus.
Taisnības labad jāatzīst, ka ne mazums, protams, ir arī gadījumu, kad nodokļa maksātāji patiešām apzināti iesaistās krāpnieciskos darījumos, tātad par glužu nepamatotu VID rīcību nevar runāt.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2013. gadā uzsāka tā sauktā BEPS (saīsinājums no angļu valodas – “Base Erosion and Profit Shifting” jeb “nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas aizplūšana”) plāna izstrādi. Plāns ietver 15 rīcības punktus cīņā ar nodokļu bāzes samazināšanu, kuri balstās uz trim pamatprincipiem: saskaņotību, biznesa būtību un caurspīdīgumu. Ka mainījušās ESAO transfertcenu vadlīnijas stāsta mums Artūrs Breicis.
ESAO transfertcenu vadlīniju grozījumi ir izstrādāti ar mērķi ierobežot manipulācijas ar esošajiem starptautiskajiem transfertcenu standartiem. Ir būtiski uzsvērt, ka esošais tirgus cenas princips netiek atcelts vai radikāli grozīts, bet gan tas tiek izskaidrots tādā veidā, lai ierobežotu transfertcenu instrumentu, kuru izmantošanā peļņas gūšana nav saskaņota ar radīto vērtību, piemērošanu.

Ar 2016. gadu stāsies spēkā “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”. Nevar teikt, ka ta ir revolūcija, tomēr dažas būtiskas lietas ir jāņem vērā, jo gada pārskatā, kas tiks veidots par 2016. gadu (vai to daļu), jau būs jāievēro dažas pavisam citas normas. Par to lasīsim Ingas Pumpures rakstā “Vairāk nekā 90 % Latvijas uzņēmumu no 2016. gada būs mikrosabiedrības”. Autore brīdina par sabiedrību sadalīšanu, atkarībā no rādītajiem, kā arī par to, ka mikrosabiedrība un mikrouzņēmums – nav viens un tas pats.

Svarīga informācija sniegta Gata Kalniņa rakstā “Vērtības noteikšana 2016. gadā lauku apvidu zemēm nekustama īpasuma nodokļa vajadzībām”. Nakamā gada budžeta ietvaros viens no ne īsti patīkamajiem momentiem ir nodokļu bāzes paplašināšana, turklāt nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no tadiem, no kuriem visgrutāk izvairīties. Raksts papildinats ar piemēriem, kas padara to vel vērtīgāku.

Priecīgs notikums gadījās izdevniecībai, tajā skaitā žurnāla Bilance kolektīvam 27. novembrī: ikgadējā Konference par nodokļu aktualitātēm un Gada gramatveža 2015 apbalvošana veiksmīgi noritēja. Uzvarētājus apbalvoja, šampānieti izdzērām, Roberto noklausījamies un torti apēdām!
Tadag jāķeras pie ikdienišķiem darbiem, kaut gan vēl būs iespējas gan papriecāties Ziemassvētkos, gan nosvinēt Jauno gadu!

Jautājumi-atbildes. Skaidrojums par minimālās darba algas aprēķināšanas kārtības īpatnībām 2016. gada janvārī – Maija Grebenko.

Un, protams, Bilances piedāvātie semināri, jo kā nekā gada sākumā ir pietiekami daudz informācijas, ko vienatnē apgūt un sastiķēt kopā ir problemātiski.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada janvārī