Nr.23 (419) decembris, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.23 (419) decembris, 2017

Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (MK noteikumi Nr. 599), kas stājas spēkā 2017. gada 6. decembrī ir noteikta jauna kārtība, kādā biedrībām, kas pārvalda dzīvojamās mājas, jāuzskaita dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi par nākotnē mājā veicamajiem remontiem. Turpmāk dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi jānodala atsevišķā bilances postenī, kā arī jānorāda to izlietojums un atlikums gada beigās. Par to – JŪLIJAS LOSEVAS rakstā. Autore apraksta gan procesa gaitu, gan grāmatojumus, gan dokumentu noformēšanas kārtību.
INA SPRIDZĀNE pieveršas PVN likuma problemām. 2017. gads ir bijis visai ražīgs attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa tiesību aktiem. Vienas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā jau ir stājušās spēkā šī gada 1. jūnijā, vēl vienas ir pieņemtas un būs spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Papildus tam ir sagatavotas vēl vienas PVN likuma izmaiņas, kuras šobrīd ir iesniegtas Saeimā izskatīšanai un ja viss notiks, kā cerēts, tiks pieņemtas līdz šī gada beigām un arī stāsies spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.
Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas ir sagatavoti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem plānots ieviest būtiskas izmaiņas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā darījumos ar saistītajām personām Kā atzīmē raksta autors ARTŪRS BREICIS, likumprojekts tiek saskaņots Ministru kabinetā un, iespējams, gala redakcijā atšķirsies no pašreizējā. Tomēr, tā kā 2018. gads vairs nav aiz kalniem un ir sagaidāms, ka liela daļa no grozījumiem tiks pieņemta pašreizējā vai līdzīgā redakcijā (piemēram, trīs līmeņu dokumentācija), ir piedāvāts ieskatīties paredzamajās transfertcenu prasībās.
Finanšu nozares profesionālajā žargonā jēdzieni “kriptovalūtas” un “bitkoini” (bitcoin) ir labi pazīstami jau vairākus gadus, bet plašākai publikai priekšstats par to, ko tie īsti nozīmē, varētu būt visai miglains un, iespējams, ar negatīvu pieskaņu, jo publiskajā telpā visskaļāk šie termini nereti izskanējuši saistībā ar dažādām krimināla rakstura aktivitātēm. Bitkoinu bums atnācis arī līdz Latvijai – saka IKARS KUBLIŅŠ. Kriptovalūtu aizstāvji apgalvo, ka tās ir lieliska alternatīva tradicionālajai naudas apritei, un sola indivīda brīvību no bankām un nodokļu dienestiem, savukārt esošās finanšu sistēmas pārstāvji tās noraida kā īslaicīgu untumu, noziedzniekiem noderīgu instrumentu vai pat finanšu sistēmas stabilitātei potenciāli bīstamu spekulāciju objektu. Kas tad īsti ir kriptovalūtas, un kam šeit vairāk taisnības?
KATRĪNA LINARTE brīdina ārpakalpojumu grāmatvežus, zvērinātos revidentus un to sabiedrības, ka tiem ir jānoskaidro, jānovērtē un jāizprot savai darbībai un klientiem piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) risks, un, pamatojoties uz veikto riska analīzi, jāizveido NILLTFN iekšējās kontroles sistēma. raksta autores piedāvātas anketas no VID mājaslapā pieejamās informācijas, likumiem u.c. informācijas avotiem nav universālas un tās ir pakārtojamas katrai sabiedrībai individuāli. Raksta autore sniedz tikai ieskatu, kur var smelties idejas un informācijas savu darba dokumentu izstrādē attiecībā uz NILLTFN.
Kā jau ierasts, arī šajā numurā ievietotas MAIJA GREBENKO atbildes uz lasītāju jautājumiem (par nodokļu grāmatiņu bērnam, par stundas likmes noteikšanu un piemaksu summēšanu, par darbinieka slimošanu atvaļinājuma laikā, par neapliekamo minimumu MUN maksātāja bijušam darbiniekam).