Nr.23 (395) decembris, 2016

Lai tiktu skaidrībā ar mūsu likumdošanas līkločiem, grāmatveži parasti apmeklē seminārus, kur tiek pieaicināti zinoši konsultanti, kas specializējas kādā no jomām. Protams, šādā veidā izskatot kārtējos “pēdējos” grozījumus, ir vieglāk tikt galā ar jaunām normām. Dažreiz semināri notiek nevis Latvijā, bet izbraukumos kaimiņvalstīs vai pat ārzemēs. Šādam semināram ir paredzēts speciāls termins: mācību komandējums. Kristīne Erele skaidro ar semināru saistīto izdevumu vērtēšanas principus, sadalot tos saistītajos un nesaistītajos ar uzņēmuma saimniecisko darbību.
Grāmatvežiem noderīga informācija ir iekļauta MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzinami ar komandējumiem saistītie izdevumi” grozījumos, kas ir spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Vienkārši pienācis laiks precizēt noteikumu 30.1 punktā minēto 2. pielikumu ar mērķi nodrošināt iespēju Latvijas pārstāvjiem sadarbības ietvaros ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (FRONTEX) piemērot līdzvērtīgā lieluma dienas naudas un viesnīcu izdevumu normas, kuras akceptē FRONTEX, tādējādi mazinot FRONTEX pasākumos iesaistīto ekspertu finansiālo nevienlīdzīgumu attiecībā pret citu ES dalībvalstu ekspertiem.
Vismaz sešus gadus veca problēma: lasītājs prasa skaidrojumu par svētku dienu neiekļaušanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodā. Maija Grebenko atgādina tiesas lēmumu lietā Nr.A42511008 143/AA43-0866-10/4. Nav jāvērtē tas ir labi vai slikti, tomēr Darba likuma 149. panta pirmajā daļā kā bija, tā arī palika norāde uz to, ka svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, neatkarīgi no tā, vai svētki bijuši darba dienā vai brīvdienā. Atvaļinājums kļūst garāks par tā periodā esošām svētku dienām… tik ilgi, kamēr likums nenoteiks šo normu citā redakcijā.
Eiropas Komisija atkal atgriežas pie nodokļu harmonizācijas turpināšanas – stāsta lasītājiem Kārlis Ketners. Attiecībā uz tiešiem nodokļiem nostāja ir bijusi tāda, ka tiešie nodokļi paliek dalībvalstu ziņā un to reglamentējošie normatīvie akti tiek noteikti nacionālā līmenī. Tomēr UIN gadījumā lielākajā daļā dalībvalstu ir samērā līdzīga ienākuma nodokļu struktūra, nodokļa jomā pastāv liels pārrobežu darījumu skaits un praktiski jebkurš lielāks uzņēmums ir saistīts ar uzņēmumiem kādā citā dalībvalstī. Tādējādi veidojot vajadzību pēc uzņēmumu ienākuma nodokļu koordināciju, jo transfertcenu, peļņas pārnešanas un dividenžu problēmas pastāvēs tik ilgi, kamēr ar šo problēmu katra valsts veidos individuālu un neatkarīgu nodokļu politiku.
Ielūkojoties kopējā Eiropas Savienības pievienotas vērtības nodokļa sistēmā, tiek skaidri definēts, ka preču piegāde ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam, apgalvo Marina Kuzenko. Atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas PVN regulējošajiem normatīvajiem aktiem preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde. Tātad secinām, ka preču piegāde notiek tajā brīdī, kad faktiski tiek nodotas tiesības uz īpašumu. Pirmais solis, lai noteiktu PVN piemērošanu preču piegādei, ir jānosaka preču piegādes vieta. Savukārt, lai noteiktu preču piegādes vietu, ir jāsaprot, kādā vietā no preču pārdēvēja pircējam pariet preču īpašuma tiesības un riski. Tādējādi, lai noteiktu preču piegādes vietu, ir jāņem vērā preču piegādes nosacījumi.
Jauno prasību kases aparātiem ieviešana sāk atgādināt mūžīgi bēgošu horizontu – sākotnēji tika plānots, ka jaunās prasības kases aparātiem stāsies spēkā jau 2014. gada 1. janvārī, pēc tam šis datums tika atlikts uz 2015. gada 1. jūliju, tad uz šā gada 1. janvāri, visbeidzot termiņš tika pārcelts uz 2017. gada 1. janvāri, bet nu jau kļuvis skaidrs, ka arī līdz ar nākamā gada sākumu jaunā parauga kases aparātus vēl nevarēs paspēt ieviest. Pie šāda secinājuma nonāca Ikars Kubliņš pēc intervijas ar Ritvari Zideri un Henriku Danusēviču. Lai gan līdz oficiālajam nomaiņas datumam atlicis vien mēnesis,  jautājumu saistībā ar jaunajiem kases aparātiem joprojām ir vairāk nekā atbilžu, un patlaban kā reālāks pārejas datums jau tiek piesaukts 2017. gada 1. jūlijs.
Atgādinājums lasītajiem: nākamā gada vasaras vidū būs iespēja savā personīgajā kodā veikt grozījumus, kā rezultātā kodā ietvertie dzimšanas dati būs aizvietoti ar citām (neko neizsakošajiem) cipariem. Šīs idejas pirmssākumi meklējami ārstu iniciatīvā, bet tagad attieksies uz visiem.
Tikko nodotais tipogrāfijā raksts par to, ka uzņēmeji iebilst pret solidaritātes nodokli un minimālajām sociālajām iemaksām viena sekundē kļuva par neaktuālu, jo valdība piekāpās… vismaz VSAOI ziņā. Milzīgs darbs – VSAA, VID, speciālisti, kas skaidroja daudzveidīgo VSA un MUN likuma interpretācijas piemērošanu – vējā. Par to Vinetas Vizules intervijā ar Līgu Meņģelsoni un Jāni Endziņu.
Kā arī atbildes uz lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem un ikmēneša kalendārs nodokļu savlaicīgai nomaksai un atskaišu iesniegšanai.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada decembrī.