Nr.22 (418) novembris, 2017

Lai veiksmīgi iezietu cauri dažādām pārbaudēm, nodoļu maksātāja uzskaitei jābūt perfekti sagatavotiem attaisnojuma dokumentiem – to zina visi grāmatveži. Tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība ļoti lielam skaitam normatīvo aktu, to parasībām un noteikumiem, – tā raksta MARINA ĶERE. Raksts papildināts gan ar prasību formulējumu, gan ar konkrētiem piemēriem. Turklāt šīs normas un noteikumi laika gaitā tiek precizēti un laboti, tātad grāmatvežiem tik un tā visu laiku jāseko likumdošanas grozījumiem.
IVITA FAITUŠA pievēršas pārbaudes veikšanas tēmai pašvaldībās. Latvijas pašvaldībās saskaņā ar likumā „Par pašvaldībām” noteikto ir nodrošināta finanšu revīzija, lai kontrolētu finanšu līdzekļu izlietošanu, pārbaudītu pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāju finansiālās darbības likumību un lietderību, kontrolētu, vai pašvaldības finanšu līdzekļi tiek apsaimniekoti atbilstoši domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm. Autore cer, ka iepriekš konstatētie trūkumu ir jau novērsti un nākamo pārskatu revīzijās nekādu aizķeršanos nebūs nedz grāmatvežiem, nedz revidentiem, jo jātiek vien skaidrībā ar „dažiem grozījumiem nodokļu aprēķinos 2018. gadā”, kas skars arī pašvaldības.
Žurnāla tapšanas laikā vēl turpinājās darbs pie IIN likuma normu precizēšanas, tādēļ MAIJA GREBENKO apkopoja vairākas šī likuma grozījumu un papildinājumu normas, kas skar dažādas fiziskās personas. Būtiskais, kas skar grāmatvežus ir tas, ka vairs netiek prasīts apvienot visus viena izmaksātāja summas un sadalīt tās pa sliekšņiem, kuriem tiek piemērotas atšķirīgas IIN likmes. No katra ienākuma veida ir jānosaka savs IIN! Likums ir papildināts ar jauniem ieņēmumu veidiem, ka arī pavairojās 15. panta daļu skaits un citi nosacījumi. Cerams, ka drīzumā tiks izsludināti arī MK noteikumi par likuma piemērošanu un aina kļūs skaidrāka.
Sakarā ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ienākumu veidu paplašināšanu, ir grozīti MK noteikumi Nr.677 (par paziņojumiem). Jaunie kodi un paziņojuma veidlapas aizpildīšanas kartība būs spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
IIN likuma normas, piemērojot pieaugušo nodokļa likmi laimestiem (ņemot vērā neapliekamo daļu – 3 000 eiro), ar praktiskiem piemēriem piedāvāti lasītajiem ar novēlejumu tos piemērot dzīvē. Lai jums veicas!
Atbildot uz jautajumu: ko dod finanšu uzskaite, EDIJS OROLS skaidro, ka finanšu uzskaite ļauj precīzi saprast produkta pašizmaksu, noskairdot, kur uzņēmums zaudē un no kā gūst peļņu. Tā ļauj kontrolēt naudas plūsmu un apgrozāmos līdzekļus. Finanšu uzskaite sekmē precīzu vadības lēmumu pieņemšanu un peļņas paaugstināšanu.
MĀRIS RUĶERS turpina augusta Bilances aizsākto tēmu par jauno personas datu aizsardzības regulējumu Eiropas Savienībā. Autors uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi ir pietiekams tiesību akts, lai noteiktu personas datu apstrādi, ja šādu noteikumu izdošanai ir paredzēts attiecīgs deleģējums likumā. Noteiktu datu subjekta tiesību ierobežošana var notikt tikai uz likuma pamata. Piemēram, Personas datu apstrādes likuma projektā ir paredzēts, ka datu subjekta tiesību ierobežošana notiks saskaņā ar likumu. Apstrāde saistībā ar uzdevumu sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, arī vairāk attiecas uz publiskā sektora organizācijām. Apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, – praksē realizēsies diezgan reti un tiešā saistībā ar personas dzīvības un veselības aizsardzību.
Šajā numurā veltīta vieta arī lasītāju jautājumu atbildēm (par 18. un 20. novembra dienu apmaksu, par darbinieku ēdināšanas izdevumiem, par IIN likmes piemērošanu nepilnu mēnesi strādājošai personai 2018. gadā, par situāciju, kad neapliekamais minimums mēdz būt negatīvs, par IIN likmi sociālajiem pabalstiem, par IIN likmes 32,4% piemērošanu). Atbildes sniedza MAIJA GREBENKO un VID konsultante SANDRA LOGINA.
VID Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste KRISTĪNE AUGSTKALNE-JAUNBĒRZIŅA skaidro, ka arī 2018. gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi. Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu – nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.
Gatavojoties izdevniecības Lietišķās informācijas dienests gadsimta ceturtdaļas jubilejai VINETA VIZULE atskatās mūsu vēsturē: kas tik nebija piedzīvots šajos gados! Šīs sērijas raksti turpināsies līdz mūsu dzimšanas dienai – 17. maijam. Vairākas lietas un notikumi ir gandrīz aizmirsti, bet lasot par tiem, vēsture atdzīvinās…