Nr.22 (394) novembris, 2016

Šā brīža karstākā tēma, kā raksta Maija Grebenko, ir VSAOI veikšana par katru nodarbināto personu, sākot ar jaunā gada 1. janvāri. Tomēr par dažām fiziskām personām likums ļauj veikt iemaksas no mazākām summām. Darba devējam laikus ir jāapzinās, par kuru darbinieku būtu jāmaksā no ¾ minimālās algas, par kuru – no pusītes no minimālās un par kuru – no faktiskās (lielas vai mazas) algas. Bez VID palīdzības (savlaicīgi, izmantojot EDS iespējas, sniegt informāciju par personas statusu) darba devējiem (ienākuma izmaksātājiem) būs grūti orientēties. Cerēsim, ka šī sistēma strādās “ka pulkstenis”, jo savādāk grāmatveži “noslīks” informācijas precizējumos.
Grāmatvežu redzes loka paplašināšanai ar juridisko terminoloģiju, tajā skaitā, arī uzskaites jautājumos, ir veltīts Jūlijas Losevas raksts: “Prezumpcija grāmatvedības uzskaitē”. Tiešām, mēs bieži vien veicam ikdienišķas darbības, neaizdomādamies, ka tam ir savs nosaukums, savi noteikumi un skaidrojumi, kas it kā nemaz nav saistīti ar grāmatvedību.
Parasti pie grāmatvežiem griežas ar jautājumiem par aprēķiniem, kas attiecas tieši uz uzņēmumā notiekošo. Tomēr mēs visi esam vien cilvēki, kuri saskarās arī ar citām problēmām. Cik nu grāmatvedis nebūtu gudrs savā jomā, pastāv daži citi likumi, kuriem grāmatvedis ne vienmēr seko. Rakstā “Ne visai svētku noskaņā” sniegta informācija par jautājumiem, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Uz kādu atbalstu var pretendēt pārdzīvojušais laulātais, ja paliek viens?
Turpinot tēmu par sociālo apdrošināšanu un no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtajiem pabalstiem, rakstā “Kur paliek mūsu nodokļi”, skaidrota dažu darba ņēmēju ne visai godīga rīcība, regulāri atkārtojot riņķa danci “strādā – saņem bezdarbnieka pabalstu – strādā – atkal saņem BP…”. Apkopojot statistiku, ir redzams, ka šādu izmantotāju ir pietiekami daudz, lai grozītu likumdošanu. Būs jāstrādā daudz ilgāk, lai tiktu pie šāda pabalsta. Visiem. Dēļ dažiem. Šāda ir realitāte.
Sociālo pabalstu tēmu Maija Grebenko aplūko arī rakstā: “Kas jāzina par sociālo pabalstu izmaksu pašlaik un turpmāk”. Sociālās apdrošināšanas budžeta pamatprincips ir pašfinansēšanās. Savukārt, lai apmierinātu visu personu vajadzības, papildus līdzek-ļus pakalpojumu finansēšanai ir iespējams iegūt, vai nu paaugstinot VSAOI likmi vai paša pakalpojuma apmēru. Iemaksu likmes palielināšana ir personu interesēm nelabvēlīgāka vai arī rada būtisku risku tautsaimniecības attīstības bremzēšanai un jaunu darba vietu radīšanai, kā rezultātā situācija sociālās apdrošināšanas budžetā tikai pasliktinātos.
Oktobra beigās, stājas spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Sakarā ar veiktajiem grozījumiem likumā radās nepieciešamība precizēt arī šo likumu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma precizēta terminoloģija, paplašināts apdrošināto personu skaits un veikti grozījumi, kas nosaka gan iemaksu anulēšanu, gan to nodošanu citai valstij, gan pieņemšanu no citas valsts. Paredzēts arī izkaust dažu likuma normu ļaunprātīga izmantošana.
Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt? Atbildi sniedz Daina Paula rakstā par imigrējošo darba speku. Kā viens no risinājumiem ir pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas – raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt.
Gada pārskats par 2016. gadu pirmo reizi tiks sagatavots atbilstīgi jaunam likumam un arī ta iesniegšana VID atšķirsies no iepriekšējās kārtības. Tādēļ lasītājiem laikus ir piedāvāts ieskatīties MK noteikumos Nr. 399, lai parliecinātos, ka nekas “briesmīgs” netiek piedāvāts – tā ir forma, kuru pārbaudošām struktūram ir parocīgāk analizēt un apkopot rezultātus, veicot secinājumus.
Beigās lasītājiem ir sniegta informācija par grozījumiem nodevu nomaksai par Uzņēmumu reģistrā sniedzamajiem pakalpojumiem. Vienkāršāk un arī letāk.