Nr.21 (417) novembris, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.21 (417) novembris, 2017

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma ar UIN apliekamajā bāzē ietver arī “ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai, kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets”. Par šo nebūt ne tik jauno, bet arvien aktuālo tēmu – ARTŪRS BREICIS.
Grāmatvežiem šis jaunais gads sāksies ar vairāku likumu grozījumiem, viens no kuriem ir gana atšķirīga attieksme pret fizisko personu ieņēmumiem un tiem piemērojamo neapliekamo minimumu, kā arī pret šī minimuma aprēķināšanas kartību. MAIJA GREBENKO uzskata, ka ieņēmumu saņēmējiem būtu jāzina minimuma noteikšanas algoritms, lai vēlāk nebūtu parsteigumu un nemeklētu vainīgos. Aprēķina pamatā ir sen lolota ideja, kas paredz mazāko ieņēmumu saņēmējiem piemērot lielāku neapliekamo minumumu, bet lielo ieņēmumu saņēmējiem to nepiemērot nemaz.
Nodokļu reformas ietvaros grozīts IIN likums un attiecīgie MK noteikumi, kas regulēja fizisko personu attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstniecību. Faktiski ir mainītas gan summas, gas šo izdevumu sastāvs. Ierobežots termiņš, kura laikā drīkstēs izmantot summas, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru – tikai trīs gadi. Turpmāk vienai personai tiks atzīti šādi izdevumi ne lielākā summā par 600 eiro. Turklāt tajā iekļaujama gan apmācība, gan ārstniecība, gan operācijas, gan zobārstniecība, gan veselības apdrošināšana. Katru gadu vispirms tiks segti taksācijas gada izdevumi un tikai pēc tam – iepriekšējo periodu izdevumu summas.
IVITA FAITUŠA rakstā par iekšējā audita kvalitāti Latvijas valsts pārvaldē konstatē, ka būtiska negatīva ietekme auditoru skaita samazinājumam ir attiecībā gan uz iekšējā audita plānu savlaicīgu izpildi, gan arī uz pašu iekšējo auditu kā iekšējās kontroles sistēmas sakārtošanas instrumentu. Arī FM norāda, ka pastāv risks, ka ar samazinātiem resursiem auditi netiks veikti, tiks novēloti ziņots par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām augsta riska jomās. Autore brīdina, ka pastāv iespēja plānu izpildīt ar mazākiem darbinieku resursiem, taču, ja plānojot paredzēts, ka nodaļā strādās 4 auditori un gada laikā ir notikusi darbinieku maiņa un gada beigās ir palikuši divi iekšējie auditori, tad loģiski, ka darbs nevar tikt izpildīts, kā plānots.

Būtiski grozījumi 2018.gadā skars arī saimnieciskās darbības veicējus. Visvairāk šīs personas mulsina jaunā norma par pienākumu „nodrošināt” nodokļa nomaksu budžetā vismaz no ienākuma, kas nav mazāks par 20%. Tas nozīmē, ka izdevumi (kas pārvēršas par zaudējumiem), kas neiekļaujas 80% no ieņēmumu summas, tiks pārcelti uz nākamajiem taksācijas periodiem. Pastāv bažas, ka turpmakajos trijos gados uzņēmējs tos nemaz nevarēs izmantot, jo ierobežojums ir jāievēro katru gadu. Vienīgie izdevumi, kurus var pilnīgi iekļaut izdevumos bez ierobežojuma ir alga, VSAOI un PL nolietojums. Piemēri, kas ietverti rakstā uzskatāmi demonstrē aprēķināšanas kārtību
Par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem stāsta ARMĪNE MOVSISJANA. Autore atgādina, ka GP un KGP likumu posteņus “Ieguldījuma īpašumi”, “Bioloģiskie aktīvi”, “Atliktā nodokļa aktīvi”, “Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi” un “Atliktā nodokļa saistības” izmanto tikai tāda sabiedrība, kura, piemērojot likumā minētos izņēmumus, šos posteņus atzīst un novērtē saskaņā ar SFPS. Tiek vērsta uzmanība tam, ka jebkādu bilances aktīva vai pasīva posteni var atzīt, novērtēt un uzrādīt saskaņā ar SFPS un šāda pieeja piemērojama, piemēram, vietējiem uzņēmumiem, kuri ir tādu koncernu meitas sabiedrības, kuru mātes sabiedrības sagatavo finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS. Ņemot vērā Latvijai raksturīgo lielu ārzemju koncernu meitas sabiedrību īpatsvaru, šāds scenārijs varētu būt ļoti izplatīts.
Par sabiedrības sāpīgāko jautājumu – par veselības aprūpi informāciju apkopoja MAIJA GREBENKO. No nākamā gada sociāli apdrošinātām personām būs jāmaksā VSAOI par pusprocentu lielākā apmērā. Analoģiski tiks palielināta darba devēja iemaksu likme. Līdzekļi tiks novirzīti veselības aprūpes finansēšanai. Vai tas uzlabos situāciju? Šobrīd valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas fakta. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, kā arī bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, neatkarīgi no rezidences valsts un nodokļu maksāšanas fakta. Likums, kura mērķis noregulēt taisnīgu veselības aprūpi šobrīd atrodas tapšanas stadijā, tajā iekļautas normas tiek kritizētas, tomēr vismaz kāda kustība notiek. Atliek cerēt, ka gala rezultāts atvieglos situāciju šajā nozarē.
Vairākiem uzņēmējiem svarīga informācija: tiek grozīts tā saucamais melnais saraksts. Lai arī jaunais UIN likums ir jauna iniciatīva un paredz atšķirīgu nodokļa maksāšanas režīmu, līdz šim piemērotais tiešo nodokļu režīms attiecībā uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tiek saglabāts.
Būtiskas priekšnosacījums melnā saraksta saīsināšanai ir informācijas apmaiņa nodokļu jomā. Tā ir atzīta par vienu no ļoti svarīgiem un efektīviem instrumentiem cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ir svarīgs nosacījums efektīvai sadarbībai valstu starpā, kas nodrošina atbilstošu un korektu nodokļa uzlikšanas režīmu, kā arī iespēju novērst dubultu nodokļa uzlikšanu par rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu. Tā novērš iespēju darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, pārnest apliekamo ienākumu uz citām valstīm. Ņemot vērā minēto, Latvija savā sarakstā neiekļauj valstis vai teritorijas, ar kurām tiek nodrošināta informācijas apmaiņa.