Nr.21 (393) novembris, 2016 - Žurnāls BILANCE

Nr.21 (393) novembris, 2016

Vairākus gadus darba likumā esošais mēneša vidējās izpeļņas algoritms faktiski derēja tikai tādai situācijai, kad darbinieks nepārtraukti strādātu pilnus sešus mēnešus pēc kārtas. Tas bija pavisam netaisnīgs attiecībā pret darbinieku, ja sešu mēnešu periodā bija attaisnotās prombūtnes gadījumi vai darbinieks vienkārši nestrādāja sešus mēnešus, bet, piemēram, divus-trīs vai četrus. No 2015. gada algoritms ir savādāks – par to raksta Maija Grebenko – un aprēķins, balstoties uz tiesu praksi, ir taisnīgs. Tomēr, ja likuma norma netiek izlasīta uzmanīgi – tik un tā iespējams kļūdīties.
Tieši šobrīd (no 1. oktobra) likums “Par grāmatvedību” paredz uzsākt gada pārskatam nepieciešamo inventarizāciju. Inventarizācijas rezultāts, ka rāda prakse, var izgaismot dažādus brīnumus. Šoreiz problēma radās sakarā ar to, ka iztrūkums tika konstatēts, bet atbildīgās personas vietā bija pārdevēju kolektīvs. Lieta aizgāja līdz tiesai, kura lēma ne darba devēja labā – par to – Kaspars Rācenājs.
Grozīti tiek ne vien likumi, bet arī šo likumu piemērošanas noteikumi. Šoreiz – par grozījumiem MK Nr. 899 (par IIN likuma normu piemērošanu).
Savukārt Vineta Vizule sniedz lasītājiem ieskatu vairāku likumu grozījumu noteikumos, kas stāsies spēkā galvenokārt, 2017. gadā. Tiek konstatēts fakts, ka grāmatvežiem lieki noderēs turēt vaļā gan acis, gan ausis, jo informācija ļoti daudz un visu to jāpatur prātā.
Par valdes locekļu atbildību tiek runāts gadiem. Ja persona ir iecelta šajā amatā, tad no tās tiek gaidīta atbildīga rīcība ar juridiskās personas mantu un citiem līdzekļiem. Savukārt, ja radās grūtības, nāksies pierādīt, ka valdes loceklis darījis visu iespējamo, lai glābtu situāciju. Par to mums stāsta Evija Novicāne. Diemžēl tiesa prāvas laikā atklājas ne visai godīga un prātīga valdes locekļu rīcība.
Uz dažiem lasītāju jautājumiem par darba samaksas aprēķiniem un secinājumiem no Darba likuma, skaidrojumus sniedz Maija Grebenko. Likumi tik tiešām rakstīti specifiskā valodā un, lai tos saprastu un piemērotu, ir vajadzīga pieredze.
Analizējot pēdējā laika statistiku, atklājas, ka E-vidē notiek milzīgs skaits darījumu, tomēr nodokļi no šīs saimnieciskās darbības diez ko savākt nav iespējams. Tādēļ ir izstrādāta vairāku likumu grozījumu pakete, kas komersantus piespiedīs reģistrēties un attiecīgi maksāt nodokļus. Izstrādāta sodīšanas sistēma, kas nodrošinās rezultāta sasniegšanu.
Valdība izstrādāja īpašu režīmu „start–up” uzņēmumiem (iesācējiem) un paredzēts, ka tie parādīsies jau no nākamā gada. Likumprojektā vajadzēja definēt visus īpašus noteikumus un ierobežojumus, valsts atbalsta nosacījumus un atbildības pakāpi, ja šie noteikumi netiks ievēroti. Un lai jebkura piparbodīte nevarētu izmantot šo režīmu.