Nr.2 (374) janvāris, 2016 - Žurnāls BILANCE

Nr.2 (374) janvāris, 2016

Gads sākās ar algas grāmatvežu galvas sāpēm: savādāk jārēķina minimālā stundas tarifa likme. Bilancē par to bija rakstīts vairākas reizes, tomēr arvien palikuši jautājumi un neskaidrības. Minimālās darba samaksas saņēmēju valstī ir diezgan daudz un to nodarbinātību veidu – arī. Turklāt vērojama un pietiekami izplatīta tendence uzrādīt darba devēju ziņojumos (par VSAOI un IIN) nepamatoti maz nostrādāto stundu skaitu. Pamatā tas ir saistīts ar izvairīšanos no VID pārmetumiem par neatbilstošu attiecīgai profesijai (amatam, specialitātei) vidējo stundas likmi. Katram darba devējam nav iespējams likt klāt uzraugu, tomēr praktiski “pieķert” šādus darba devējus var tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, salīdzinot kopējo darba laiku ar laiku, kad strādāja veikals vai bija ieslēgts kases aparāts…
Pēc būtības jaunā pieeja stundas likmes noteikšanai balstīta uz vienādas attieksmes pret mēnešalgas saņēmēju un normāla darba laika stundas mēnesī nostrādājošās personas apmaksu. Starpība starp gada mēnešos esošām kalendāra dienām ir daudz mazāka, nekā starp darba dienām mēnešos vai starp normālā darba laika stundām mēnešos. Un, ja darbiniekam par normālā darba laika ietvaros esošajām dienām drīkst noteikt minimālo darba algu, tad par tādu pašu periodu, kas izteikts stundās būtu jāatļauj maksāt analoģisku darba samaksu. Protams, stundas likme šādā aprēķinā katram mēnesim būs atšķirīga, bet visos laikos nevienam taču netraucēja fakts, ka mēnešalgas saņēmēju nostrādātā diena arī bijusi ar “atšķirīgu” likmi. Par to MAIJA GREBENKO rakstā “Darba likuma vecā norma jaunajā skatījumā”. Raksts papildināts ar aprēķinu piemēriem. Vienīgais, kas ir precizējams: ziņojuma 11. ailē tomēr jānorāda faktiski nostrādātas stundas, nevis stundas, kas ir gan nostrādātas, gan svētkos apmaksātās, ja svētkos darbinieks nav strādājis. Šāds lēmums bija pieņemts LM ekspertu sēdē cita normatīvā akta izpildes vajadzībām. Par to nākamajā numurā.

Vairāku gadu garumā likums ļāva darba devējiem apdrošināt savus darbiniekus (bez līdzekļu uzkrāšanas) un ievērojot dažus nosacījumus, norakstīt šo summu izmaksās. Proti, darba devējam izdevīgāk apdrošināt kolektīvu, neka katram darbiniekam veikt to patstāvīgi. Gadam beidzoties, grāmatvedim bija jāpārbauda, vai apdrošināšanas prēmijas summa nepārsniedz divus kritērijus: nav lielāka par 10 % no darbinieka bruto darba samaksas un nepārsniedz 426,86 eiro. Ja prēmijas summa iekļāvās šajās robežās, papildu nodokļi neradās. Ja tika konstatēts pārsniegums, gada pēdējā mēneša darba samaksa tika palielināta, lai būtu iespējams aprēķināt VSAOI un IIN (tikai nodokļu summas noteikšanai). Tomēr pastāvēja diezgan nepatīkama situācija sakarā ar to, ka daži darbinieki (biežāk – darbinieces) objektīvu iemeslu dēļ nebija strādājuši visu taksācijas periodu (atradās attaisnota prombūtnē). Līdz ar to pirmo no ierobežojumiem droši nebija iespējams ievērot. 2016. gadā šī situācija ir uzlabota. Par to – rakstā “Apdrošināts darbinieks, kas strādāja nepilnu gadu”.

Aktuāla ir DIĀNAS KUDRAVECAS informācija par precizēto UIN deklarāciju un tās pielikumiem. UIN līkums tiek grozīts tāpat, kā visi citi nodokļu likumi, tādēļ deklarācijā gan jāizsvītro nevajadzīgas rindiņās, gan tā ir jāpapildina ar jaunām rindiņām. Grozītas ir arī prasības aizpildīt deklarācijas pielikumus.

SIA likvidācijas procedūras apraksts ir OLGAS ZADOROŽNAJAS materiālā “Par SIA likvidāciju”. Nav sarežģīti, bet jāievēro zināmā secība, kā arī jāņem vērā daži knifi, bez kuru ievērošanas process var kļūt par nepatīkamu un ilgstošu.

MK noteikumi Nr. 656 par stundas tarifa likmi tik tiešām paredzēti tikai minimālās atlīdzības saņēmējiem. Tomēr, saliekot kopā DL dažādus pantus, var secināt, ka šis princips jāievēro arī “lielo” algu saņēmējiem. Tam pamatojums ir 74. panta 1. daļas 8. punkta prasība apmaksāt svētku dienas, kurās darbiniekam būtu jāstrādā, tomēr darba devējs neļāva šādā diena strādāt. Par nelaimi vai par laimi likums nenosaka, pret kura darbinieka tipu būtu jāievēro šī prasība. No tā izriet, ka par nenostrādāto svētku dienu jāmaksā visiem. Tā rezultātā darbinieka darba samaksa sadalās divās daļās: jāmaksā par nostrādāto laiku un jāmaksā par attaisnoto prombūtni. Savukārt pārbaudītājam rodas iespēja pārliecināties, vai šī kārtība ir ievērota. Par šādu risku lasītājus brīdina MAIJA GREBENKO. Vienlaikus rakstā minētas praktisks aprēķins un ziņojuma fragments. Diemžēl pagaidām pastāv viedoklis, ka ziņojuma 11. ailē jāuzrāda tieši nostrādātās stundas, ka sašķobīs statistiku.
Atgādinājums: 2016. gada 1. janvārī stājas spēkā MK noteikumi Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Tas nozīmē, ka izsniedzot darījuma apmaksas apliecinošo kvīti, vairs nedrīkst atsaukties uz zaudējušiem spēku MK noteikumiem Nr. 282. Neskatoties uz to, ka prasības būtiski neatšķiras no iepriekšējiem, mainās punktu numerācija, kuri pamato atļauju kvīts izsniegšanai.
Lasītāju ērtībai – 2015. gada publikāciju apkopojums.

BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada janvārī un februārī