Nr.2 (350), JANVĀRIS, 2015

Latvijas prezidentūra ES Padomē un grāmatvedība
Latvijas mērķi, sadarbība ar Eiropas Komisiju. Darba grupas grāmatvedības un revīzijas jautājumos Eiropas institūcijās un praktiskie ieguvumi Latvijas grāmatvežiem
“Šis laiks ir savādāks!” – tā savā attīstības programmā ir ierakstījis jaunais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Patiesi, šis laiks ir savādāks ne tikai mums, kas ikdienā esam šķietami tik tālu no vīriem, kuri veido Eiropas politiku tikpat šķietami tālajā Briselē… Tomēr, kā pierāda 2015. gada 1. pusgads, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) prezentējošo valsti, lielie politikas procesi būs ienākuši arī mūsu valstī, tepat blakus. Un ne tikai lielie procesi, bet arī tie, kas skar ikviena nākotni, nozari, ko katrs uzskatām par savu, mūsu gadījumā – grāmatvedību, tās attīstību, ja vien pratīsim to saskatīt. Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vecākā eksperte ILZE PALMBAHA rakstā BILANCĒ skaidro Eiropas Savienības institūciju, kas ir atbildīgas par grāmatvedības un revīzijas politikas attīstību, darbības virzieniem, kā arī to, ko mums sniegs jeb – precīzāk – var sniegt Latvijas prezidentūras laiks.

Kā omītes laiku mēra?
Par kādu periodu grāmatveži rēķināja vidējo izpeļņu, kamēr likumā bija aizmirsts „kalendārs”
Pirms ražo lāpstas, parunā ar racēju
(tautas gudrība)
Vai esat pamanījuši, cik bieži mums nākas sastapties ar dažādām dīvainībām: iegādājoties kādu jaunu mantu, nepārstājam brīnīties, cik tā ir neparocīga, nepiemērota paredzētajam mērķim? It kā to būtu darinājis kāds, kas ar to nekad mūžā neko nav veicis…
Nesen esam tikuši pie kārtējiem Darba likuma grozījumiem. Paldies Dievam, beidzot ir pievērsta uzmanība arī grāmatvežu sūrajam darbam. Mīļais labais (vietām ne tik labais 75. pants) pamatīgi mainījis savu izskatu… Parādījies vārds „kalendāra”. Praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle MAIJA GREBENKO žurnālā BILANCE skaidro, ka grāmatveži, arī neesot likumā minētam vārdam „kalendāram”, lielākoties rīkojušies pareizi. Bet par to, ka kādam joprojām nekas nav īsti skaidrs liecina kāda pavisam svaiga publikācija.

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem 2015. gadā
Grozījumi, lai neizvairītos no nodokļiem, mazinātu nevienlīdzību starp pensionāriem, ģimeņu ar bērniem atbalstam, nekustamā īpašuma ar lauku zemi atsavināšanā u.c.
Svarīgākais jaunums, kas līdz ar jaunā gada iestāšanos skar gandrīz visus nodokļa maksātājus, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana līdz 23 procentiem. Lai gan minētais likmes samazinājums bija gaidāms, jo tas bija paredzēts likuma pārejas noteikumu 90. punktā, tomēr diskusijas par pareizāko darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas modeli turpinājās Saeimā pat līdz 2014. gada 17. decembrim, kad kopā ar 2015. gada Valsts budžeta likumu apstiprināja arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE žurnālā BILANCE skaidro jaunos grozījumus IIN likumā.

PVN un vaučeri
Par EP direktīvas grozījumiem nodokļu piemērošanā viena mērķa, vairāku mērķu vaučeriem un atlaižu vaučeriem
Eiropas Savienības (ES) Komisija ir izstrādājusi projektu grozījumiem Eiropas Padomes direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) attiecībā uz darījumiem ar vaučeriem. Saskaņā ar plānu grozījumi bija jāpieņem jau 2013. gadā, lai dalībvalstis līdz 2014. gada 1. janvārim transponētu tos nacionālajos normatīvajos aktos un no 2015. gada 1. janvāra dalībvalstīs tie jau būtu piemērojami… Taču diskusijas par direktīvas grozījumu saturu vēl nav beigušās, un dalībvalstu viedokļu saskaņošana turpinās. Bet ir lietderīgi būt laikus informētiem par gatavotajām izmaiņām un saprast, vai un kā tas skars pašreizējo komercpraksi. Sertificēta nodokļu konsultante, SIA Leinonen nodokļu konsultante INA SPRIDZĀNE žurnālā BILANCE skaidro, kādas ir drīz gaidāmās izmaiņas un ko tās sakārtos attiecībā uz dāvanu kartēm, atlaižu kartēm u.tml.

Izvēles normas nodokļu maksājumiem
Kādi nodokļi un kam jāmaksā atkarībā no izvēlētās darbības formas
Ikvienam ir izvēles iespēja, vai gūt ienākumus tikai no algota darba vai riskēt un uzsākt patstāvīgu saimniecisko darbību. Darba samaksas gadījumā visus ar to saistītos nodokļu aprēķinus un maksājumus veic darba devējs. Darba ņēmēji bieži pat nezina, kādus darbaspēka nodokļus un kādā apmērā darba devējs maksā budžetā. Savukārt, ja ir vēlme sākt patstāvīgu saimniecisko darbību, tad zināšanas par nodokļiem kļūst ļoti nepieciešamas. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. pantā noteikti 15 nodokļu veidi, tomēr neviens uzņēmums nemaksā visus no šiem nodokļiem. Par to, kādi nodokļi uzņēmējam jāmaksā atkarībā no izvēlētās darbības formas žurnālā BILANCE raksta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, dr.oec. INGUNA LEIBUS.

Numurā:

• Uzņēmumu restrukturizācija. Uzņēmumu apvienošana grupas ietvaros un tās atspoguļošana grāmatvedībā. SIA Grant Thornton Rimess vadošās partneres JEĻENAS ŽOVNIKOVAS raksts.
• Par grāmatvežu kvalifikāciju un atbildību. Vai ir nepieciešama grāmatveža atbildības noteikšana likumdošanā. LU doktorantes, SIA IF Birojs valdes locekls mg.oec. IVITAS FAITUŠAS raksts BILANCĒ.
• Naudas plūsmas optimizācija un holdingi. Finansējuma piesaiste un nodokļu izmaksas Kipras un Latvijas holdinga kompānijās. ILZE BRIEŽE-MAKSIMOVA no Baker Tilly Baltics SIA.
• Grāmatveža kalendārs 2015. gada februārim. Nodokļu samaksas un atskaišu iesniegšanas termiņi. Kalendāru BILANCEI sagatavojusi LRGA sertificēta grāmatvede, SIA DATE V valdes locekle, LR grāmatvežu asociācijas valdes locekle Mg.oec. ŅINA VASIĻEVSKA.
• Karstās ziņas grāmatvežiem sagatavojusi BILANCES redaktore VITA ZARIŅA.