Nr.19 (391) oktobris, 2016 - Žurnāls BILANCE

Nr.19 (391) oktobris, 2016

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Ārpakalpojumu nodaļas vadītāja Lilita Bērziņa secina: valsts tiek uzturēta no nodokļu maksātāju nodokļiem. Savukārt  grāmatvedis ir tas, kurš aprēķina nodokļus, tāpēc grāmatveža profesija ir viena no valstī svarīgākajām.  Grāmatveža darba augļus jūt visa sabiedrība.
Atbildot uz Bilances lasītāja jautājumu, Jūlija Loseva skaidro, cik svarīgu lomu komercdarījumos spēlē savstarpēji  noslēgtais līgums. Korektu un noderīgu padomu, kā rīkoties, ir iespējams sniegt, tikai zinot prakstiski visus sīkumus un nianses. Īpašī, ja darījums notiek ar ārvalsts partneri un svešā teritorijā.
Apsveicams fakts, ka VID jau pirms 1. janvāra ir izstrādājis metodisko materiālu sakarā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu un darba devēju pienākumu veikt VSAOI par nodarbinātām personām neatkarīgi no tā, cik mazu algu tie saņem. Iedziļinoties šajā tēmā Maija Grebenko secina, ka tas būs pamatīgs slogs grāmatvežiem.
Spēkā esošajā 2010. gada Maksātnespējas likumā ir regulēti jautājumi, kas skar kreditoru prasījumu iesniegšanu un to pārbaudi, administratora lēmumus par kreditoru prasījumiem, kā arī kreditoru prasījumu reģistrēšanu un sūdzības saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Šādu svarīgu lietu nezināšana var radīt būtiskas sekas. Par to stāsta Ivars Kronis.
Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, saka Kārlis Vilerts. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā – patērējot un investējot. Kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību.
Sakarā ar to, ka 2016. gads ir pirmais “Gada pārskatu un KGP” likuma darbības gads, turpinām pievērst grāmatvežu uzmanību savas grāmatvedības politikas atbilstības jaunā likuma prasībām pārbaudei. Par to – Andrejs Ponomarjovs.
Atbildes uz lasītāju jautājumiem sniedz Maija Grebenko. Kādas īpatnības piemīt uzņēmumu līgumam, ko darba devējs slēdz ar savu darbinieku, kas vienlaikus ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs jomā, kurai nav sakara ar uzņēmuma līguma priekšmetu? Vai šāda persona drīkst pati samaksāt par sevi nodokli?
Kā aprēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbinieks bija nodarbināts tikai nepilnu mēnesi? Diemžēl atbildes uz šādiem jautājumiem grāmatvežiem nav iespējams uzzināt no oficiālajiem avotiem.
Pievērsiet uzmanību! Grozījumos likumā par valsts sociālo apdrošināšanu nav teikts, ka sākot ar 2017. gada 1. janvāri, VSAOI jāveic tikai par “darbiniekiem”, bet mazliet savādāk: par darba ņēmējiem!
Tieši tādēļ lasītajiem ir piedāvāts atgādinājums: kuras personas likums uzskata par darba ņēmējiem. Tikai trīs darba ņēmēju kategorijas pauž atbrīvojumu: sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka.
Nodokļu maksājumu un pārskatu iesniegšanas kalendāru sagatavoja Ņina Vasiļevska.