Nr.19 (367), oktobris, 2015 - Žurnāls BILANCE

Nr.19 (367), oktobris, 2015

Darba likums piedāvā darbiniekam iespēju pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc darba attiecību sešiem mēnešiem. Turklāt darba devējam šāds atvaļinājums jāpiešķir pilnā apjomā, proti, četras kalendāra nedēļas! Likuma priekštecis – Darba likumu kodeks arī paredzēja analoģisku normu, tomēr nepastāvēja prasība piešķirt pilnu atvaļinājumu. Parasti, ja kādam atvaļinājums bija piešķirts (par īsāku periodu nekā “personīgais gads”), tad tas bija par nostrādāto pirms tam laiku, nevis uz četrām nedāļām. Savukārt šāda rīcība no darba devēja puses neizskatās tālredzīga, jo darba devējam sagādā vien problēmas. Piemēram, darbinieks atvaļinājuma laikā pieņem lēmumu neatgrizties darba vietā. Darba devējam ir tiesības griezties tiesā un atprasīt avansā izmaksātās atvaļinājuma naudas summas daļu par nenostrādāto periodu! Bet, ja ņemt vērā, ka šāda rīcība saistīta ar izdevumiem (nodevas, jurista pakalpojumi), prasa laiku un nervus, diez vai kāds darba devējs uzdrošināsies iesaistīties šādā jezgā.
Iespējams, kādam darba devējam paveiksies un tā darbinieks laicīgi brīdinās par vēlmi šķirties. Tātad no pēdējās sapelnītās summas būs iespējams ieturēt pārmaksāto atvaļinājuma naudu. Kā to praktiski izdarīt grāmatvedim, kā atspoguļot pārskatos un no kādām summām maksāt nodokļus, kādos gadījumos ieturējumu veikt aizliegts – par to MAIJAS GREBENKO rakstā “Kā ieturēt avansā izmaksāto atvaļinājuma naudu?”

Turpinām JŪLIJAS LOSEVAS uzsākto tēmu par uzskaites kārtošanu namu pārvaldē. Šoreiz – par atkritumu apsaimniekošanu izdevumu sadalījumu un iekļaušanu telpu īpašnieku rēķinos. Nav svarīgi, cik lielas vai mazas summas tiek maksātas apsaimniekotājam – summu sadali ir jāaprēķina un jāpamato. Grūtības rodas dēļ tā, ka telpu īpašnieku kopsapulcē jāizvēlas (jāakceptē) sadalīšanas veids, kuru piemēros namu pārvaldnieks.

Likumiskais regulējums brīvprātīgai nodarbināšanai parādījās š. g. 18. jūnijā, bet valsts prezidents to parakstīja 2. jūlijā. Tātad ir izsludināts Brīvprātīgā darba likums, kas stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī.
Likuma mērķis ir sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā. Tas ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Brīvprātīgajam darbam nav peļņas gūšanas nolūka. Arī VID savulaik skaidroja, ka brīvprātīgas darbas nevar būt biznesā, jo bizness ir naudas pelnīšana un nodokļu avots.

KĀRĻA KETNERA rakstā aprakstīts konkrēts tiesas process par sodīšanas sistēmas būtību. Lietas būtība ir tajā, ka viens un tas pats nodarījums var būt kvalificēts kā pārkāpums saskaņā ar dažādiem kriminālsodāmajiem pantiem. No kvalifikācijas veida būs atkarīgs pārkāpumam piemērotais sods. Faktiski rakstam ir juridisks saturs, bet tas var būt noderīgs arī grāmatveža redzes loka paplašināšanai. Nekad nav jāatsakās no cīņas, caizstāvot sava pieņemtā lēmuma pamatotību. Jūsu uzņēmuma rīcība var būt vērtēta no dažādiem aspektiem, bet tas ir jāpierāda.

Šajā žurnāla numurā MAIJA GREBENKO ļoti daudz vietas ir veltījusi atbildēm uz E-semināra klausītāju un žurnāla lasītāju jautājumiem. Uz žurnālu atnāk daudz jautājumu par dažādām lietām un dažādos veidos, par ko ir iespējams vizuāli pārliecināties. Ja jūsu jautājumi būs pietiekami interesanti – noteikti tos publicēsim. Iepējams, tie būs noderīgi arī citiem. Lūgums sniegts plašāku informāciju par lieta būtību, lai nav jāzīlē par reālu situāciju.

Sadaļā par noderīgu informāciju minēts Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmums par to, ka, ja darbinieka darba vieta neatrodas ofisā, bet darbs saistīts ar pakalpojumu sniegšanu vai darbu veikšanu kaut kādos objektos, tad laiks, kas pavadīts ceļā no mājām līdz šiem objektiem un no tiem – mājās, tiek uzskatīts par darba laiku. Sīkāk par šīs lietas apstākļiem var izlasīt arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI šī gada Nr.10 (28).
Šim EST lēmumam var būt ļoti nopietnas sekas atticībās starp darba devēju un darbiniekiem. Turklāt arī VDI var rasties ne mazums jautājumu par darba ņēmēju nodarbinātību un virsstundu apmaksu. Līdz šim neviens normatīvs akts neuzskatīja, ka laiks uz darbu (minētajā situācijā) jāuzskata par darba laiku.

Kā parasti, lasītājiem ir pieejams nodokļu un citu maksājumu un pārskatu iesniegšanas kalendārs, kuru jums regulāri sagatavo ŅINA VASIĻEVSKA

BILANCES AKADĒMIJAS semināru un citi mācību piedāvājumi septembrī.