Nr.18 (414) septembris, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.18 (414) septembris, 2017

Par nepieciešamību izveidot un piemērot pašvaldībās iekšējās kontroles sistēmu, kura spētu pakāpeniski sakārtot uzskaiti un iekšējās kontroles procesus stāsta IVITA FAITUŠA. Autores viedolkis balstās uz vairāku gadu Valsts kontroles ziņojumiem un ietver revidentu viedokli, ka pašvaldībās ir neatbilstoša, neefektīva iekšējās kontroles sistēma, vai tās vispār nav. Rezultātā ir pieļautas kļūdu izraisītas neatbilstības un normatīvajiem aktiem neatbilstoša grāmatvedības uzskaites kārtošana, kas būtiski ietekmē pašvaldību pārskatos uzrādītās informācijas kvalitāti.
Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. KRISTĪNE ERELE aprakstā darbību pamatojumu un secību: kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Vienlaikus ir aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību.
Papildus jēdzienam „revīzija” nesen sākām lietot vēl vienu līdzīgu: gada pārskata un konsolidēto gada pārskata “ierobežotā pārbaude”, kas skaidrots šādi: gada pārskata ierobežotā pārbaude ir pārbaudes uzdevums, kas veicams atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem” attiecībā uz finanšu pārskatā norādītajiem datiem un iekļauto informāciju, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību. Autore KATRĪNA LINARTE secina, ka revidentu gaida atbildīgs un darbietilpīgs papildu uzdevums – uzņēmuma ienākuma nodokļu summu atbilstības pārbaude, kuru arī revidents apstiprina un sniedz ziņas par to savā pārbaudes ziņojumā. Revidentam jāiegūst pietiekama un atbilstīga pārliecība par to.
Nodokļu reformas stūrakmens: jaunais Uzņēmuma ienākuma nodoklis. Līdz šim Latvijā izmantoja klasisku uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli, kas paredzēja, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir koriģēts peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīts grāmatvedības rezultāts. Jaunais UIN modelis ir īpašs ar to, ka nodokļa bāze veidojas tikai tad, ja notiek peļņas sadale vai uzņēmumā notiek aktīvu aizplūšana vai samazināšana. Tas nozīmē, ka pēc būtības UIN maksāšana tiek atlikta līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali – par to ASTRA KAĻĀNE.
Nopietni grozījumi skāruši arī pasnodarbinātās personas, kurām no 2018. gada būs jāveic papildu sociālās iemaksas arī gadījumos, kad ienākums nesasniedz minimālo mēneša algu. MAIJA GREBENKO skaidro aprēķinu īpatnības no praktiksā viedokļa. Galu galā par pensijām savlaicīgi jādomā arī pašiem pašnodarbinātajiem.
DIĀNA KĻUŠKINA savā rakstā izskata ne tikai to, kā izmaiņas noteikumos Nr. 178 skar nerezidentus, bet, kas ir būtiskāk, to, kā šīs izmaiņas skars personas, kuras izmanto nerezidentu pakalpojumus, par kuriem, attiecīgi maksājot, jāietur nodoklis atbilstoši likumam “Par UIN” vai likumam “Par IIN”.
Jāatzīmē, ka atvieglotā kārtība aktuāla, arī ievērojot nodokļu reformas ietvaros veiktos grozījumus abos ienākuma nodokļa likumos. Jaunais UIN tiks maksāts peļņas sadales brīdī, nevis no gūtās peļņas (attiecīgi koriģētā apliekamā ienākuma). Nerezidentu ar nodokli apliekamo ienākumu jaunā UIN sistēma būtiski nemaina, pat sašaurina savukārt piemērojamā nodokļu likme ir palielināta.
Savukārt FINANŠU MINISTRIJAS pārstāvji snieguši vertīgu un nodokļu maksātājiem svarīgu informāciju par to, ka šā gada pavasarī Ministru kabinetā tika apstiprinātas “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam”, kas paredz virkni pasākumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai. Viens no šādiem pasākumiem ir atbalsts nodokļu maksātājiem, atvieglojot nodokļu parādu nomaksu. Tādējādi tiek dota iespēja tiem pārvarēt radušās nodokļu nomaksas grūtības un turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību. Lai īstenotu šo pasākumu, Saeimā 2017. gada 27. jūlijā tika pieņemts Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likums.
Iepriekšējo tēmu par finanšu atbalsta novērtēšanu un norādīšanu finanšu pārskatā turpina ILGA BEČA. Raksts izceļas gan ar normatīvās bāzes aprakstu, gan ar piemēriem, kas skaidro to piemērošanu. Un beidzot atgādinājums: par finanšu pārskata pielikumā sniedzamo informāciju par pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem, kas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai.
Vēsturiski izglītojošs JŪLIJAS LIODOROVAS stāsts par tādu pazīstamo vārdu kā „dokuments”. Sākotnēji tam bija tīri tiesisks raksturs un to izmantoja juridiska darījuma pierādīšanai. Tomēr cilvēces vēsturē ne vienmēr dokuments izskatījās tā, kā tas izskatās šodien. Kurš kā ne grāmatvedis guva „sirmus matus”, ja attaisnojuma dokumenti (tieši mūsdienu izpratnē) pārbaudes laikā tika atzīti par neatbilstošiem vai tie vispār nebija iesniegti grāmatvedībā?!