Nr.18 (366), septembris, 2015 - Žurnāls BILANCE

Nr.18 (366), septembris, 2015

Īsi par likuma “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums”
Grāmatvedim visu laiku jābūt kaujas gatavībā un jāmāk atbildēt uz pavisam negaidītiem jautājumiem. Turklāt jāprot izskaidrot ne vien nodokļu likumdošanas līkločus, bet zināt arī pārējos likumus. Par vienu no bieži neizmantotajiem likumiem “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu” raksta JŪLIJA LOSEVA. Likumu struktūra, normatīvo aktu hierarhija un normu piemērošanas noteikumi – lasiet, noderēs!

Iepazīsimies ar starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem
Saistībā ar Eiropas Savienības dalībvalstu grāmatvedības harmonizāciju Latvijas grāmatvežu aprindās ir kļuvuši plaši pazīstami Starptautiskie finanšu pārskatu standarti. Jāatzīmē, ka SFPS piemērošanas joma aprobežojas ar tiem uzņēmumiem, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana. LR šādam mērķim ir pakļauti tie komersanti, kas reģistrēti un darbojas atbilstoši LR Komerclikumam. Peļņas gūšana parasti ir to komersantu, kas finansēti ar privāto kapitālu, komercdarbības mērķis. Tādējādi SFPS visplašāk izmanto tieši privātā sektora komercsabiedrību finanšu pārskatu sagatavošanā. Praksē tomēr iespējamas situācijas, kad atbilstoši LR Komerclikumam reģistrē valsts un pašvaldību komercsabiedrības vai komercsabiedrības ar jauktu valsts vai pašvaldību un privātā kapitāla struktūru. Kaut arī šīs komercsabiedrības, kas dibinātas ar pilnīgu vai daļēju valsts vai pašvaldību finansējumu, parasti pilda kādu sabiedrisku funkciju, tās vienlaikus ir orientētas uz peļņas gūšanu un ir SFPS uzskaites objekti. Komersanti, kas ved grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar SFPS, parasti darbojas konkurences tirgus apstākļos. Par to raksta Justīne Sofija Jaunzeme.

Kā identificēt ārvalstu amatpersonu kukuļošanu
Diemžēl jākonstatē rūgtā realitāte: “kukuļošana ir plaši izplatīta parādība starptautiskajos darījumos”.
Latvija 2014. gada 30. maijā kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijas “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” dalībvalsti.
Par kukuļošanas formām un veidiem, izsekošanas un atpazīšanas metodēm raksta KNAB izmeklētājs IGORS IVANOVS. Savukārt tām personām, kurām ir zināms par neparastajiem (aizdomīgajiem) darījumiem, tajā skaitā zvērinātiem revidentiem, būs noteikts pienākums paziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par konstatētiem faktiem, kas var liecināt par to, ka notikusi valsts amatpersonu kukuļošana. Bet par šo jautājumu vēl ir jālemj Saeimai.

Vai uz šo jautājumu var viennozīmīgi atbildēt?
Diemžēl likumu nepilnības arvien apgrūtina praktisko grāmatvežu darbu un dzīvi. Šoreiz runa ies par Darba likuma 74. Panta 1. daļas 8. punktā minēto pienākumu apmaksāt tās svētku dienas, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Vai visi darbinieki zaudē no tā, ka svētku dienā nestrādā, jautā raksta autore MAIJA GREBENKO? Ja nedēļas dienās no pirmdienas līdz piektdienai ir svētku diena un darba līgumā ir atrunāts, ka tajā ir jāstrādā, tomēr darba devējs kādu iemeslu dēļ darbiniekam liedz to darīt, tad šī diena jāapmaksā, jo citādi darbinieks ir zaudētājs. Turpretim tie darbinieki, kam noteikta vienāda alga neatkarīgi no mēnesī esošo darba dienu, nezaudē neko. Diemžēl arī tiesas prāvās lēmumos pastāv neizpratne šajā jautājumā un likuma norma tiek traktēta tiešā (burtiskā) veidā, kas nav nedz loģiski, nedz taisnīgi. Rakstā ar aprēķiniem skaidrots, kāds rezultāts iznāks, ja darba devējs sāks apmaksāt svētku dienas visiem pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai darbinieks zaudē vai nezaudē atsevišķi neapmaksātās svētku dienas dēļ. Jāņem vērā arī tas, ka svētku dienas (kas iekrīt darba dienās) gadās arī darbinieka atvaļinājuma un slimības laikā, kad darbiniekam viennozīmīgi nav jāstrādā. Šie gadījumi arī tiek uzskatīti par darbinieka attaisnoto prombūtni. Vai darba devējam tās būtu jāapmaksā? Un tad vēl atvaļinājums jāpagarina? Un pagarinājuma laikā jāapmaksā darbinieka darba dienas?

Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošana
Turpinām iesākto tēmu – Jānis Kusiņš savā materiālā sniedz skaidrojumu grāmatvežu darbību secībā, sastādot kvalitatīvu gada pārskatu.

Grāmatvedība namu pārvaldē
Vairākas praktiskās problēmas grāmatvežiem jārisina pašu spēkiem. Viena no tādām ir uzskaites kārtošana namu pārvalde, kur vidutāja lomu pilda pārvaldnieks. Daudzdzīvokļu mājas telpu īpašnieki (nomnieki, īrnieki) reti pa tiešo slēdz līgumus ar dažādu pakalpojumu (par ūdens apgādi, par gāzi, par elektrību, par gružu apsaimniekošanu) sniedzējiem. Jūlija Loseva piedāvā diskusijai savu versiju, kā kārtot uzskaiti un veikt norēķinus.

Atbildes uz žurnāla lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem sagatavojusi BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO. Arīdzan ir pastāstīts par projektu e-veselība. Idejas līmenī viss izskatās ļoti daudzsološi, bet pēdējā laikā izskanējušā informācija, īpaši no Valsts kontroles puses, mudina domāt, ka līdz projekta “taustāmā” rezultāta vēl ir tālu. Par to – nākamajā žurnāla numurā.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un citi mācību piedāvājumi septembrī.