Nr.17 (365), septembris, 2015 - Žurnāls BILANCE

Nr.17 (365), septembris, 2015

Par kļūdām, kuras novēro zvērinātie rezidenti, veicot pārbaudes…
Pārbaudes laikā atklātas kļūdas – diemžēl arvien aktuāls temats. Vai tas notiek noslogojuma, paviršības vai laika trūkuma dēļ, bet grāmatveži kārtējo reizi uzkāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Parasti par to atceras kārtējā gada pārskata sastādīšanas laikā, tomēr šoreiz mēģināsim pievērst uzmanību uzskaites smalkumiem labu laiku pirms šā perioda. Uzskatām, ka visu zvērinātās revidentes ILGAS MATULES rakstā minēto prātīgāk sākt labot jau pašreiz. Kurš vainojams situācijās, ka grāmatvedis pieļauj kļūdas? Arī pieredzējis un apmācīts grāmatvedis? Faktiski jākonstatē, ka neviens nevērtē grāmatvedim uzkrauto slodzi. Cik lielu darba apjomu var paveikt viens cilvēks? Viens – tāpēc, ka visbiežāk firmā tik tiešām ir tikai viens. Turklāt, šo personu vadība uzskata par spējīgu atbildēt pilnīgi uz visiem ar biznesu saistītiem jautājumiem, nemaz nerēķinoties ar to, ekonomists, finansists, grāmatvedis, lietvedis, jurists, personāldaļas vadītājs… ir galīgi atšķirīgas profesijas.
Ļoti bieži nevienam pat prātā nenāk, ka likumi un MK noteikumi nemitīgi tiek grozīti. Tiem seko informatīvie materiāli un Metodiskie norādījumi. Paldies Dievam, ka šobrīd šie visi dokumenti ir pieejami internetā (dažādās vietnēs un bezmaksas). Bet tos taču vēl ir jāizlasa! Kur lai ņem tam laiku? Bieži vien uzņēmējs uzskata par lieku greznību apmaksāt savam darbiniekam kādu konsultāciju vai semināru. Es taču tev algu maksāju – pašam jātiek galā!
Cita galējība saistīta ar “lēta” grāmatveža pieaicināšanu. Mēs visi zinām, ka arvien pastāv tradīcija piedāvāt apgūt grāmatveža profesiju par nieka 200 eiro turklāt 12 nodarbību laikā! Par bilancspējīgu viņu izveidos, bet cik gadu paies, kamēr viņš kļūs par darbspējīgu?
Neaizmirsīsim, ka no nākamā gada, kad stāsies spēkā jauns Gada pārskatu likums, arī grāmatvežiem būs ar parakstu jāapliecina savs darbs – tātad jānes par to atbildība!
Tādēļ mācīsimies un labosimies savlaicīgi. Vismaz pacentīsimies.
Priekšnodokļa atskaitīšanas sarežģītie jautājumi
No vienas puses jautājumiem par saņemtajiem un samaksātajiem avansiem nevajadzētu izraisīt kādas problēmas, tomēr dabā tā nemaz nav. Šai tēmai ir veltīts mūsu ilggadēja autora INAS SPRIDZNES raksts: tiesību aktu piemērošanā priekšnodokļa atskaitīšanas regulējums. Viss ir vienkārši tikai tad, ja jautājumam pieiet teorētiski un virspusēji. Kā daudzos nodokļu piemērošanas jautājumos, izrādās, arī attiecībā uz avansiem var atrast jomas, kur nav konsekvences starp dažādiem normatīvajiem aktiem, kas nodokļa maksātājam rada šaubas un bažas par to, vai valsts budžetā maksājamais PVN ir aprēķināts pareizi.
Rakstā ir mēģināts apkopot PVN likumā noteiktās prasības par saņemto avansu deklarēšanu un priekšnodokļa par samaksātājiem avansiem atskaitīšanas periodu un pamatojumu.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem iestājās grūti laiki
Kopš 2010. gada beigām Latvijā darbojas MUN maksātāja statuss, kura ieviešanas pamatojums bija: bezdarba samazināšana un spriedzes sociālajā budžetā samazināšana. Lai nu cilvēciņi mazliet rušinās kā nu kurš prot…
Gribējām, ka labāk, iznāca kā vienmēr – raksta MAIJA GREBENKO.
Protams, ar laiku tika novērots, ka tie, kas mazliet “gudrāki”, izmantoja likumdevēja fantāzijas trūkumu un uzņēmēju uzņēmību. Kā tas izpaudās? A ļoti vienkārši.
Pirmkārt, nevienam (likumdevējam) neienāca prātā, ka nozares, kurās iespējams darboties un maksāt tikai 9% kaut kādā mērā būtu jāierobežo. Kurp mēs esam šobrīd? Šobrīd histēriski tiek meklētas nozares, kurām tiks dots kurvītis, jo to īpašnieki ir gana gudri, lai maksātu normālus nodokļus. Protams, atraut no siles tagad būs grūtāk, nekā savlaicīgi paredzēt, ka šis statuss tiks izmantots arī „nodokļu plānošanai”.
Vai tad nebija skaidrs, ka īpašnieki (vadītāji) saviem darbiniekiem masveidā piedāvās pašiem reģistrēt MUN un sniegt pakalpojumus iepriekšējai darba vietai, tādējādi pārliekot nodokļu nastu uz fiziskajam personām?
Un pēdējais arguments – sociālais nodrošinājums. Pēkšņi likumdevējs pievērsa uzmanību tam, ka gandrīz pusotra simta tūkstošu MUN darbinieku kādreiz sasniegs pensijas vecumu! Un kāda pensija viņiem “spīd”? Vairāk “nespīd”, nekā spīd. Nemaz nerunājot par to, ka līdz pensijai MUN darbinieki varētu slimot, gūt invaliditāti, dzemdēt bērnus vai kļūt par bezdarbniekiem.
Kaut kas kārtējo reizi būs jāizgudro, lai tiem, kas maksā nodokļus saskaņā ar standarta likmi, nebūtu jādalās vecumdienās ar visu MUN kolektīvu. Turklāt ne jau darbinieki saņem maksimāli atļauto MUN darbinieka algu…
Ja tiek veidota jauna firma, tad tās pamatkapitālā kaut kas ir jāiegulda
Divu rakstu autori jurists ALEKSANDRS ĻENKOVSKIS un sertificētā nodokļu konsultante OLGA LUKAŠINA pievērš uzmanību neatrisinātai likumdošanā problēmai: vai veicot kapitāla aktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā, fiziskai personai rodas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Apmaiņā pret ieguldījumu fiziskā persona saņem firmas akcijas, kas nākotnē akciju īpašniekam potenciāli dos labumu. Vai ir jāmaksā par to nodoklis un ja jāmaksā, tad kurā brīdī? Likumdošanā atrunātas tikai divas situācijas, kad IIN būtu jāiemaksā budžetā, kā arī noteikt brīdis, kad tas jādara. Tomēr kapitāla aktīvu veidu ir daudz vairāk, nekā divi. Ko darīt ar atlikušajiem?
Par nozaru grāmatvedību (turpinājums)
Solītais turpinājums par uzskaites kārtošanu namu pārvaldē JŪLIJAS LOSEVAS rakstā. Šoreiz par attiecībām ar darbuzņēmējiem. Kā pārvaldniekam būtu parocīgāk nokārtot attiecības ar mājas iemītniekiem, ja namīpašumā tiek veikti remonta darbi, kā sadalīt izdevumus starp īrniekiem un izsekot starpību rašanos, kā arī precizēt rezultātus.
Materiāls mudina uz pārdomām par to, ka problēmu risināšana ir mūsu pašu rokās. Protams, katrs grāmatvedis drīkst un var izveidot savu „personīgo” grāmatvedības politiku jebkurā uzskaites jautājumā, tomēr labi ir, ja kāds speciālists ar pieredzi sniedz padomu. Tālāk jau ir iespējams piedomāt klāt.
Par norēķiniem ar fiziskajām personām, veicot aprēķinus
Arī šai tēmai bija solīts turpinājums. Darba likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, MAIJAS GREBENKO uzskatā nav sarežģīti, bet balstīti uz citiem principiem.
Diemžēl grāmatvežiem trūkst laika iedziļināties niansēm, bet tādējādi rodas kļūdu un uzrēķinu risks. Arī šis raksts saturs skaidrojošus piemērus un izskaidro likuma grozījumu būtību.
Jebkurā gadījumā grāmatvežiem tuvākajā laikā būs jāapgūst gaidāmie grozījumi, kas stāsies spēkā 2016. gadā un tur jau būs, ko mācīties. Neaizmirstam, ka ar 2016. gadu grāmatvedības programmas vēlreiz būs jāpielāgo minimālās stundas tarifa likmes piemērošanai, jo likme tiks noteikta saskaņā ar savādāku algoritmu (tēmu noteikti turpināsim).
ŅINA VASIĻEVSKA, kā jau ierasts, sagatavoja BILANCES lasītājiem septembra mēneša grāmatvežu kalendāri.
Noderīgās aktualitātes sagatavojusi BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un citi mācību piedāvājumi septembrī.