Nr.17 (341), SEPTEMBRIS, 2014

Nozīmīgākais jaunajā Gada pārskatu likumā
Kopš 2013. gada beigām Finanšu ministrijā izveidota un strādā darba grupa jaunās ES grāmatvedības direktīvas ieviešanai Latvijā. Jau pašā sākumā tika nolemts, ka, līdzīgi kā tika sapludinātas divas ES direktīvas, arī Latvijā tiks veidots viens likums gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kuram jāstājas spēkā 2015. gada 30. jūnijā. Darba grupā visvairāk diskutētie jautājumi ir obligātās revīzijas kritēriji, likumā izmantotā terminoloģija un satura rādītājs. Par nozīmīgāko, kas iespaidos mūsu turpmāko nākotni, BILANCĒ raksta zvērināts revidents, sertificēts nodokļu konsultants, Wirtschaftsprüfer, Steuerberater asociētais partneris KASPARS RUTKIS. Jaunajā Gada pārskatu likumā būs, piemēram, šāda norma: Uzņēmumi, kuri būs bilancē uzskaitījuši attīstības izmaksas, par neamortizēto daļu nevarēs izmaksāt dividendes.

Solīts makā nekrīt… jeb Kādas izmaiņas gaida mūsu nodokļu sistēma pēc vēlēšanām
Solīts makā nekrīt… jeb Kādas izmaiņas gaida mūsu nodokļu sistēma pēc vēlēšanām Uz 12. Saeimu pretendējošo partiju programmu nodokļu politikas sadaļas zem nodokļu speciālista lupas Gatavošanās 12. Saeimas vēlēšanām rit pilnā sparā, 13 partijas ir pieteikušas pretenzijas mainīt mūsu dzīvi uz labo pusi, tostarp būtiski grozīt esošo nodokļu sistēmu. Nodokļu joma vienmēr ir bijusi viena no aktuālākajām tēmām priekšvēlēšanu laikā, un visas partijas, protams, ir sagatavojušas savus piedāvājumus turpmākajam laika periodam. Kas īsti tiek solīts, cik no tā visa ir reāli izpildāmi solījumi, un kādas sekas mūs sagaida, ja viens vai otrs solījums tiešām tiktu ieviests? Rakstā BILANCEI ekonomikas doktore KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA sniedz savu analītisko redzējumu par piedāvātajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā. Lai izvairītos no iespējamas vienas vai otras partijas reklamēšanas vai kritikas, turpmāk tiks izvērtēti tikai piedāvājumi, neminot to izcelsmes avotus, lai lasītājam pašam paliek iespēja iepazīt un vērtēt konkrēto partiju programmu saturu. Raksts ir vienkārši izcils! Noteikti izlasiet!

Kāpēc grāmatvežiem jāzina SFPS, veicot uzskaiti saskaņā ar LR prasībām
Starptautisko standartu izmantošana liecinās par jūsu profesionalitāti BILANCE piedāvā zvērinātas revidentes, auditorkompānijas KPMG Baltics SIA partneres ARMINES MOVSISJANAS rakstu. Bieži vien revīzijas laikā pārrunājot ar klientiem, kuri negatavo finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), dažādus uzskaites jautājumus, autore atsaucas uz SFPS. Dažkārt tiek saņemta atbilde, ka, gatavojot finanšu pārskatus saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, SFPS prasības nav saistošas un tāpēc zināšanas par standartu aktualitātēm grāmatvežiem nav nepieciešamas… Ņemot vērā to, ka šādu uzņēmumu Latvijā ir vairākums (jo pārskatus saskaņā ar SFPS gatavo tikai ļoti neliela daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem), rodas jautājums: vai patiešām grāmatveži Latvijā var veiksmīgi ievērot visas ar grāmatvedību saistītās prasības, balstoties tikai uz vietējiem spēkā esošiem likumdošanas aktiem un skaidrojumiem, nemaz neņemot vērā starptautiskos standartus? Vai tomēr SFPS zināšanas nav tikai „vēlamas”, bet gan ir – „nepieciešamas”?

Grāmatvedības uzskaites īpatnības dzīvojamo māju apsaimniekošanā
BILANCES lasītāji vairakkārt jautājuši, lai skaidrojam, kas būtu ņemams vērā, veicot dzīvojamo māju apsaimniekošanas grāmatvedības uzskaiti. Esam atraduši lietpratīgu autoru, kas to jums šajā rakstā arī izskaidros. Galvenā atšķirība dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarei no citiem biznesa veidiem ir izrakstīto rēķinu un ieņēmumu atzīšanas īpatnības. Par to BILANCĒ raksta Mg. oec. SIA Jūrmalas namsaimnieks vadošais ekonomists JĀNIS VESETS.

Eiropas jaunās publisko iepirkumu direktīvas un grozījumi Latvijas likumos
Publisko iepirkumu procesā pastāvīgi notiek izmaiņas – gan tādas, kas saistītas ar uzlabojumiem nacionālajos tiesību aktos, gan tādas, ko rosina lemtais publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā Eiropas Savienības līmenī. Šogad Eiropas parlaments un Padome akceptēja trīs jaunas direktīvas. Direktīvas jāpārņem Latvijas nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 17. aprīlim. Patlaban Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa gatavo likuma projektu, kas aizstās Publisko iepirkumu likumu. Tā kā publisko iepirkumu tiesību aktu tapšana parasti ir saistīta ar asām diskusijām un pretēju viedokļu sadursmēm, sagaidāms, ka likuma tapšanas periods būs spraigs. Par izmaiņu būtību, ko nesīs jaunās direktīvas, un publisko iepirkumu jomā 2014. gadā jau notikušajām un priekšā stāvošajām izmaiņām BILANCĒ raksta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja DACE GAILE.

• Pacietieties, slogs tomēr būs vieglāks!… Par darbnespējas lapām no 2016. Gada, grozījumiem IIN un izdienas pensijām – praktiskās grāmatvedības speciālistes un konsultantes, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekles MAIJAS GREBENKO raksts.
• Aktualitātes kadastrālajā vērtēšanā un risinājumu meklējumi NĪN pieauguma stabilizācijā. Par visu šajā jomā nozīmīgāko BILANCĒ raksta Valsts Zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors GATIS KALNIŅŠ.
• Aktuālo augusta informāciju apkopojusi Bilances redaktore VITA ZARIŅA.