Nr.15/16 (363/364), augusts, 2015

Kad, kā un vai ir jāapmaksā pārceltā darba diena?
Darba likums jau vairākus gadus atļauj dienu, kas gadījās starp brīvdienu un darba dienu (vai darba dienu un brīvdienu), pārcelt uz tuvāko sestdienu tā paša mēneša ietvaros. Turklāt šis ieteikums nemaz neattiecas uz visiem darba devējiem. Pārcelto darba dienu neskaidrībām veltīts MAIJAS GREBENKO raksts „Par pārceltajām darba dienām”. Paldies Dievam, kādu laiku šādas dienas nav sagaidāmas (nedz 2015. gada otrajā pusgadā, nedz arī 2016. gadā), tomēr grāmatvedim jābūt drošam: jāapmaksā tikai viena diena: vai nu tā, kuru pārnesām uz kādu sestdienu, vai nu tā, kuru likām mierā un nekur nepārnesām. Turklāt ne jau visiem darba devējiem šāda pārcelšana ir obligāta. Parasti šaubas par pārceltās dienas apmaksu ir saistītas ar gadījumiem, kad darbinieks tieši šajā dienā (pārceltajā vai pārceļamajā) slimoja, bija atvaļinājumā vai kādā citā attaisnotā (neattaisnotā) prombūtnē. Tomēr, ja darbinieks nevar būt darbā pārceltajā deinā, likums nosaka, ka šī diena ir darbinieka atvaļīnājuma diena! No tā seko, ka par šo dienu būtu jarēķina vidējā izpeļņa.

Terminoloģijai Darba likumā tomēr jāpievērš uzmanība
Turpinās vasara, arvien aktuāls jautājums ir par atvaļinājumu piešķiršanu un apmaksu. Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, ir veltīts MAIJAS GREBENKO raksts „Ak, vasara, ak, atkal viss no jauna!” Diemžēl grāmatvežiem trūkst laika iedziļināties terminu niansēm, bet, nepievēršot uzmanības vienam-otram vārdam, bieži vien var aiziet līdz nepareiziem secinājumiem. Šā raksta mērķis ir – pievērst BILANCES lasītāju uzmanību DL tekstam jaunajā redakcijā un izskaidrot tā grozījumu piemērošanas īpatnības. Turklāt jaunus DL ieviestos vidējās dienas un mēneša aprēķināšanas algoritmus, jāiestrādā grāmatvežu lietotajās programmās. Neaizmirstam, ka ar 2016. gadu grāmatvedības programmas vēlreiz būs jāpielāgo minimālās stundas tarifa likmes piemērošanai, jo likme tiks noteikta saskaņā ar savādāku algoritmu. Rakstā, protams, ir minēti skaidrojošie piemēri (turpinājums sekos).

Grāmatvežu „attiecības” ar EDS tiek analizētas nākamā rakstā
Grāmatveža skatījumam uz darba devēja ik mēneša „Ziņojumu par darba ņēmēju VSAOI, IIN un riska nodevu” tīkams var būt JŪLIJAS LOSEVAS viedoklis. Iespējams, šā pārskata aizpildīšanas nosacījumi (MK noteikumu nr. 827, 3. pielikums) apmierina VID ierēdņus, kas apstrādā šo informāciju, tomēr grāmatvežu skatījumā tas neatbilst grāmatvedības kārtošanas kārtībai. Turklāt tas liedz iespēju pārliecināties par IIN uzrādīšanas pareizību – faktiski iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek uzrādīts trešajā mēnesī pēc mēneša, par kuru aprēķināta darba samaksa. Problēmas būtība slēpjas divu likumu prasībās: VSAOI jāiemaksā budžetā par mēnesi, kad iemaksas ir aprēķinātas, bet IIN – kad atlīdzības summa ir izmaksāta, kaut gan abi nodokļi ir aprēķināti vienlaicīgi.
Labi, ja nodokļi pilnā summā ir ieskaitīti budžetā par visām izmaksātām summām, bet ja nē, tad saputroties ir ļoti viegli. Turklāt atceramies, ka ziņojumā informācija uzrādāma katrai konkrētai nodarbinātai personai personīgi! Neprecizitātes parasti tiek atklātas pārbaužu laikā, un tas jau ir saistīts ar sodīšanu. Un kaut arī dažiem secinājumiem var nepiekrist, tomēr būtu vēlams, lai VID tehniskie līdzekļi būtu pieskaņoti tieši grāmatvedības kārtošanas noteikumiem.

Par nozaru grāmatvedību
Pirms vairākiem gadiem, kad bija izveidota pirmā Grāmatvedības padome, grāmatvežiem bija solīts, ka tiks izstrādāti metodiskie norādījumi grāmatvedības kārtošanai dažādās tautsaimniecības nozarēs… Lūk, rindkopa no tā laika likuma „Par grāmatvedību” 15.2 panta:
…Padome var izveidot darba grupas vai tehniskās komitejas Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanai, izskatīt nozaru grāmatvedības un citus vispārējus grāmatvedības metodoloģijas jautājumus un sniegt savus ieteikumus un skaidrojumus par tiem (šī daļa ir 20.10.2010 LR likuma redakcijā, šobrīd – atcelta).
Solītais neiekrita makā arī pēc trijiem gadiem…
Tādēļ ar šiem jautājumiem arvien uz brīvprātīgiem nosacījumiem nodarbojas paši grāmatveži (gribi izdarīt labi – izdari pats).
Viens no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas grāmatvedības aspektiem ir aplūkots BILANCĒ JŪLIJAS LOSEVAS rakstā „Uzskaite namu pārvaldē”. Kā nokārtot attiecības ar mājas iemītniekiem, ar pakalpojumu sniedzējiem, kā parocīgāk veikt grāmatojumus, kā risināt savstarpējās attiecības starp iemītniekiem un apsaimniekotāju, kā izsekot starpību rašanos un precizēt rezultātus. Rakstam sekos turpinājums.

Vai likums nodrošina nodokļu parādu piedzīšanu no valdes locekļiem?
Latvijas uzņēmēju vidū plaši tika komentēta jaunā norma par sabiedrības valdes locekļu atbildību, ja viņu vadīto uzņēmumiem izveidojas nenomaksātie nodokļi. Visus uzņēmumu – parādnieku valdes locekļus šī norma, protams, neskars, jo vispirms tiks pārbaudīts, vai vienlaicīgi iestājas likumā „Par nodokļiem un nodevām” minētie pieci nosacījumi. Tas nozīmē, ka dažos gadījumos likumdevējs tomēr vēlas piedzīt uzņēmuma parādus no valdes locekļu personīgiem līdzekļiem. Profesores OLGAS LUKĀŠINAS un juridiskās firmas Inlat Plus valdes locekļa ALEKSANDRA ĻENKOVSKA speciāli BILANCEI rakstā „Uzņēmumu vadītāju nodokļu atbildības interesantas nianses” tiek analizētas šīs normas. Vai likumā paredzētā kārtība tik tiešām varētu būt nodrošināta esošās redakcijas ietvaros? Vai tomēr pastāv iespēja apiet likuma normas ar līkumu?

Nodokļi citās valstīs
BILANCES lasītāju zināšanu papildināšanai un redzesloka paplašināšanai veltīts KĀRĻA KETNERA analītiskais raksts „Ārvalstu nodokļu sistēmu iespējas un īpatnības”. Iespējams arī jums pēc raksta izlasīšanas radīsies jautājums: un kā tad tā Amerika dzīvo bez pievienotās vērtības nodokļa?

Vai viegli būt pašnodarbinātai personai?
Šādu jautājumu ne vien uzdod, bet arī sniedz atbildi BILANCEI raksta „Vai viegli būt par pašnodarbinātu personu Latvijā?” autore INGA PUMPURE. Tik tiešām, no vienas puses, likumdevējs ir devis iespēju fiziskām personām parūpēties pašiem par sevi – nodarboties ar biznesu saskaņā ar savām spējām un mērķiem. Bet, ieskatoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 15. pantā un ieraugot tur vairākas (2%, 5%, 7%, 10%, 15%, 23%, MUN, patentmaksa…) šā nodokļa likmes, rokas vien nolaižas no šādām „iespējām” kārtot biznesu patstāvīgi. No otras puses, pastāv likumdevēja prasība kārtot uzskaiti, pareizi aprēķināt un samaksāt budžetā nodokļus (nezināšana neatbrīvo no atbildības). Vai tas ir saviem spēkiem paveicams? Gan – „jā”, gan – „nē”, saka autore.
Neskatoties uz to, ka VID mājas lapā ir pietiekami daudz skaidrojošo Metodisko materiālu, ne katrs līdz tiem tiek, ne katrs spēj tos izprast un piemērot. Tomēr autore mēģina iedvesmot pastāvīgā biznesa veidotājus un pamato, ka nemaz nav tik „traki” uzdrošināties to paveikt pašu spēkiem. Vienkārši – jāatrod godīgs un gādīgs padomdevējs.
Rakstā ir apkopoti pašnodarbinātās personas statusa plusi un mīnusi, bet konkrētu „lidojuma izpēti”, protams, var gūt tikai izvērtējot konkrētu situāciju. Un šeit, diemžēl, fiziskai personai jāsastopas ar to, ka valsts līmenī pretimnākšana biznesa iesākšanai, sakārtošanai un izvēlētā ceļa analīzei ir tā kā par maz…

Palīgs veicot grāmatvedības kārtošanu
Gada pārskata sagatavošanas procesa atvieglošanai veltīts JĀŅA KUSIŅA praktiskā darba turpinājums „Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana”. Sākums žurnāla Bilance 2014. gada 18. (342.) numurā (septembra otrajā)…
ŅINA VASIĻEVSKA, kā jau ierasts, sagatavoja BILANCES lasītājiem augusta mēneša grāmatvežu kalendāru.
Atbildes uz lasītāju jautājumiem un sadaļu par noderīgām aktualitātēm sagatavojusi BILANCES galvenā redaktore MAIJA GREBENKO.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un citi mācību piedāvājumi augustā.