Nr.13/14 (409/410) jūlijs, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.13/14 (409/410) jūlijs, 2017

Latvijā ar jēdzienu audits parasti tiek saprasts publiskā sektora institūciju darbības pārbaudes, kuras tiek reglamentētas normatīvajos aktos, bet komercsektorā auditā process netiek ar normatīvajiem aktiem reglamentēts, izņemot grāmatvedības uzskaiti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji sasniedz noteiktus lielumus – tā saka ANNA MEDNE. Savā rakstā autore neapskata auditu sašaurināti kā uzņēmuma grāmatvedības pārbaudi, bet saistībā ar visu uzņēmuma darbību un tās atsevišķiem procesiem.
Audits tiek definēts kā neatkarīga auditora viedokļa izteikšana par kādu no pārbaudāmajiem objektiem (uzņēmuma finanšu rādītājiem, galvenajiem procesiem uzņēmumā, kvalitātes vadību u.c.), atbilstoši audita mērķim vai saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem dokumentiem.
Savukārt IEVA AIZSILA izsaka viedokli, ka šobrīd darba tirgū ir pieprasījums pēc zinošiem un kompetentiem jauniešiem, kuri gatavi nepārtrauktiem izaicinājumiem profesionālā izaugsmē, izmantojot profesionālo spriedumu pārbaudot informācijas uzticamību nepārtrauktā ekonomikas un tehnoloģiju attīstības laikmetā. Šīs profesijas pārstāvji ir revidenti, kuru ikdienas darbs ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, kur nepārtraukti ir jāmācās izprast uzņēmumus un domāt, redzot nākotnes vīziju saistībā ar klienta saimniecisko darbību.
Viens no būtiskajiem uzņēmuma darbību raksturojušiem rādītājiem ir likviditāte. Raksta autore SVETLANA SAKSONOVA to definē kā aktīvu spēju pārvērsties naudā, bet likviditātes pakāpe ir nosakāma ar laika periodu, kurš paiet, kamēr šī pārvēršana tiek veikta. Jo vairāk laika tam vajag, jo zemāka likviditāte ir attiecīgām aktīvam. Tātad, likviditāte ir uzņēmuma spēja ātri un bez lielām grūtībām reaģēt uz pēkšņām darbības problēmām vai iespējām slēgt izdevīgos līgumus, palielināt savus aktīvus, pieaugot apgrozījumam, pildīt savas īstermiņa saistības, izmantojot naudas līdzekļus, kuru lielums ir pietiekams, jo apgrozāmais kapitāls atrodas regulārā apritē. Raksts ir vērtīgs, jo satur arī praktiski piemērojamus aprēķinus ar secinājumiem.
Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība NĪSA un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība NĪLA izrādīja iniciatīvu sakārtot nozares grāmatvedības kārtību, proti, – noteikt, kā biedrībām, kas veic dzīvojamo māju pārvaldīšanu uzskaitīt dzīvokļu īpašnieku veiktos maksājumus par nākotnē veicamajiem mājas remontiem. Šo iniciatīvu atbalstīja Finanšu ministrija.
Problēmas būtība ir tajā, ka no dzīvokļu īpašniekiem iekasētās summas paredzamajiem remontiem būtu jāuzrāda bilancē kā saistības pret to veicējiem. Šajā sakarā paredzēts veikt grozījumus MK noteikumos Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”, iekļaujot 1. pielikumā “Bilances shēma” jaunu posteni: „avansa maksājumi dzīvojamo māju nākotnes remontiem” aiz posteņa “3. Pārējie kreditori”.
Lauksaimniecības nozare nodokļu regulējuma ziņā ir izņēmuma stāvoklī – vairākos nodokļu likumos ir īpašas normas, kas attiecināmas tieši uz lauksaimniecības uzņēmumiem un lauksaimniecībā strādājošajiem. Par to ir ILZES BIRZNIECES seminārā sniegtais detalizētais apkopojums par svarīgākajām likumu normām, kas regulē nodokļu maksāšanu lauksaimniecības nozarē. Šajā rakstā aplūkots iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā noteiktais regulējums, kas autores skatījumā starp visiem nodokļu likumiem ir viens no sarežģītākajiem. Par sociālās apdrošināšanas iemaksām – turpinājums nākamajā žurnāla numurā.
Diemžēl ļoti daudz grāmatvežu ir spiesti strādāt apstākļos, kad jārisina nevien savas profesionālas problēmas, bet jāpieņem lēmumi un jāskaidro vadībai darbības un sekas (ašķirības starp dažādu pieņemto lēmumu rezultātu) arī citās jomās.
Viena no šādām jomām MARINAS ĶERES skatījumā ir līgumu slēgšana, tajā skaitā ar fiziskajām personām. Šajā raksta ir apskatīti ar valdes locekli slēdzamie līgumi, to atšķirības, nodokļu piemērošanas atšķirības, ka arī analizēti riski un sekas, ar kādām jārēķinās uzņēmējiem. Raksts satur skaidojumu par VID iesniedzamajie pārskatiem. Šā jautājumā nopietnību skaidro arī tiesā izskatītā lieta, kad valdes loceklis tomēr bija atzīts par darbinieku ar visu no tā izrietošo.
Ņemot vērā situāciju valstī ar Darba aizsardzības likuma normu ievērošanu (drīzāk – neievērošanu) ir pieņemts lēmums par jaunās nodaļas ieviešanu likumā. Tajā tiek noteikta administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā, kā arī sodi par pārkāpumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd LAPK Sevišķajā daļā. Tāpat tiek reglamentēta kompetence sodu piemērošanā.
Ņemot vērā to, ka Darba likuma 4. pantā darba devējs definēts kā fiziska vai juridiska personai vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, turpmāk atbildība ir paredzēta ne tikai fiziskai vai juridiskai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai.
Ir paredzēts papildināt Darba aizsardzības likumu ar VI nodaļu, kurā tiek ietverti šobrīd spēkā esošā LAPK pantos noteiktie administratīvā pārkāpuma sastāvi, kas paredz attiecīgi atbildību par vispārīgiem darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai kā arī par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības.
Nodokļu piemērošanas kārtība ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Latvijā nodarbinātu fizisko personu-rezidentu – ienākumam no algota darba ir mazliet savādāka, nekā tā kārtība, pie kuras ir pieraduši grāmatveži.

Lai ievērotu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku intereses un palielinātu viņu sociālo aizsardzību, kā arī nodrošinātu vienādas iespējas sociālās apdrošināšanas jomā, diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā var veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par saviem darbiniekiem – Latvijas Republikas iedzīvotājiem – reģistrējot tos kā darba ņēmējus. Tomēr pastāv arī cita iespēja: vēstniecība var vienoties ar darbinieku un ieturēt algas nodokli no darbinieka algas. Pastāv atšķirības arī veicot VSAOI – par to sk. rakstu: „Nodokļu maksāšanas kārtība ārvalstu vēstniecībās Latvijā nodarbinātām personām”.