Nr.13/14 (385/386) jūlijs, 2016

Darba likums ir normatīvais akts, kuram jāapmierina gan personālvadības speciālistu, gan juristu, gan grāmatvežu vajadzības. Diemžēl veiktie grozījumi arī likuma darbības sešpadsmitajā gadā ne tuvu nav pēdējie – rudenī gaidāmi nākamie precizējumi. Šoreiz Maija Grebenko vērš grāmatvežu uzmanību DL 140. panta saturam, proti, par kādu pārskata periodu pantā iet runa, ja darbinieka darba laiks uzskaites veids noteikts kā summētais. Sakarā ar to, ka normālo darba laiku ir iespējams nostrādāt dažādos veidos, kļūst aktuāls jautājums par darbinieka nostrādātajām virsstundām. Likums nosaka atšķirīgu kārtību šo stundu uzskaitei (un attiecīgi – apmaksai).
Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību uzņēmuma maksājamo nodokļu duālajai būtībai: no vienas puses pastāv likumu prasības nodokļu aprēķināšanas kārtībai, bet vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības nodokļu uzskaitei. Šīs prasības aptver vairākas fāzes: ja nodokļi ir samaksāti savlaicīgi (ar kavējumu), pārmaksāti, segti no citu nodokļu pārmaksas summām, atmaksāti uzņēmumam un tml. Rakstā skaidrots dažādu nodokļu uzskaites principi un sekas.
Vēloties nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, personai ne vienmēr īpašuma ir attiecīgas zemes platības. Turklāt personai var arī nebūt iespējas nopirkt šo zemi. Nekas cits šādos gadījumos neatliek, ka slēgt nomas līgumu. Nodokļi, kas maksājami šādu darījumu rezultātā atkarīgi no līgumslēdzēju statusa. Linda Puriņa brīdina, ka sagatavojot lauksaimniecības zemes nomas līgumu, jāievēro Civillikuma normas, kā arī likuma “Par zemes reformu lauku apvidos” 36. pantā noteiktās specifiskās normas. Grāmatvedim ir jāzina nodokļu piemērošana nomas maksājumiem – gan attiecībā uz saņemto, gan uz samaksāto nomas maksu. Tas ir īpaši būtiski, jo zemes nomas darījumos iznomātājs ļoti bieži ir fiziskā persona un tad ienākuma izmaksātājam parasti ir noteikti papildu pienākumi.
Jebkurš uzņēmējdarbības veids ir orientēts uz peļņas maksimizēšanu, tirgus daļas saglabāšanu vai paplašināšanu, ilgstošu attīstību un sava uzņēmuma vērtības palielināšanu. Šo domu akcentē Svetlana Saksonova.
Praktiski visu uzņēmumu stratēģijās ir sastopami tādi jēdzieni kā “uz vērtību balstīta pieeja uzņēmumu vadībā”, “vērtības vadīšana”, “vērtības virzītāji” un „pievienotās vērtības palielināšana uzņēmuma vērtības pieaugumam”. Visus šos jēdzienus apvieno viens kopējs mērķis – uzņēmuma vērtības noteikšana un tās tālāka palielināšana. Tāpēc uzņēmumu vērtības vadīšana ir svarīgāka finanšu vadības funkcija jebkurā mūsdienu uzņēmumā.
Skaidras naudas apritei VID jau vairākus gadus (ne bez pamata) pievērš īpašu uzmanību. Tādēļ likumdošanā pastāv vairākas prasības un ierobežojumi iekšējo attaisnojuma dokumentu noformējumā. Par to grāmatvežiem atgādina Marina Ķere.
Iepriekšējā žurnālā uzsākto tēmu par VID tematiskajām pārbaudēm turpina Aļona Irmeja. Faktiski – tā ir veca patiesība: lai pārbaudes laikā lieki netērēt laiku un mieru, precīzi jāizpilda normatīvo aktu prasības, kuras vislabāk būtu jāiekļauj uzņēmuma grāmatvedības politikā. Jāiekļauj un jāaktualizē.
Gan Eiropas, gan Latvijas sabiedrība kļūst arvien “vecāka”. Vienlaikus tiek konstatēts, ka sabiedrība nemaz nav “vesela”. Dažādu iemeslu dēļ “neveselība” tiek konstatēta mazliet par vēlu. Veselības aprūpes finansēšanas kārtībai pēdējo laiku gan mediķi, gan pati sabiedrība skaļi pieprasa valdībai pievērst uzmanību. Novirzot līdzekļus dažādiem mērķiem, rodas šaubas, vai pietiks populācijas, kas šos mērķus centīsies sasniegt. Kārlis Ketners no iepriekšējā žurnāla numura turpina šīs tēmas skaidrojumu. Šobrīd mums jau ir cits veselības ministrs. Cerēsim, ka nozarē (varbūt) šis-tas mainīsies…
Ar jautājumu par rīcības lietderīgumu saskaras ikviens no mums gan savā privātajā, gan profesionālajā dzīvē. Jautājumam nav viennozīmīgas atbildes, tāpēc pati svarīgākā ir argumentācija. Autore Lelde Dimante atsaucās uz D.Osborne & T.Gaebler teikto:
Ja nevērtē rezultātus, tad nevar atšķirt panākumus no neveiksmēm;
Ja panākumus nevar atšķirt no neveiksmēm, no tiem neko nevar mācīties un par tiem nevar atalgot;
Ja nevar atpazīt neveiksmi, to nevar izlabot;
Ja var demonstrēt rezultātus, var iegūt sabiedrības atbalstu…
Šā brīža “karstais pīrādziņš” – nekustamā īpašuma nodoklis, kas, protams, atkarīgs no īpašuma novērtējuma. Kāpēc tieši kadastrālā vērtība vai masveidā noteiktā tirgus vērtība tiek ieteikta kā nekustamā īpašuma nodokļa bāze valstīs ar tirgus ekonomiku? Uz šo jautājumu, ka vienmēr, plašā un krāsainā rakstā sniedz atbildi Gatis Kalniņš. Ņemsim vērā, ka šis nodoklis skar burtiski katru no mums.
Dace Gaile brīdina, ka publisko iepirkumu jomu gaida būtiskas pārmaiņas. Tās ir saistītas ar Eiropas Savienības jauno publisko iepirkumu direktīvu prasību pārņemšanu Latvijas tiesību aktos. Lai arī nenoliedzami lielākā daļa līdzšinējā publisko iepirkumu regulējuma saglabāsies arī turpmāk, tās izmaiņas, kas būs jāņem vērā iepirkumu veikšanā, prasīs no pasūtītājiem vēl nopietnāku iedziļināšanos piedāvājumu vērtēšanā un argumentētākus lēmumus.