Nr.13 / 14 (337 / 338), JŪLIJS, 2014

Ilgtermiņā realizējamu projektu uzskaite praksē
Joprojām starp daudziem būvniecības, informācijas sistēmu izstrādes vai tādiem uzņēmumiem, kuros tiek realizēti ilgtermiņa projekti, Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 5 “Ilgtermiņa līgumi” pieminēšana rada ne pārāk patīkamas emocijas. Taču, pārdomāti sakārtojot grāmatvedības uzskaiti, projektu aplēšu veidošanas jeb budžetēšanas procesus, dokumentu plūsmu un kopējo domāšanu uzņēmumā, projektu uzskaite un ieņēmumu/izdevumu atzīšana saskaņā ar iepriekš minēto standartu, ko šobrīd ir aizstājusi Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 7. nodaļa, var būt arī diezgan patīkams uzdevums. Par to, kā tas būtu darāms, – izsmeļošas rakstu sērijas pirmajā rakstā BILANCĒ ar savu pieredzi bagātīgi dalās uzņēmēja, finanšu konsultante SANITA VĪBA.

Administratīvais slogs uzņēmumu grāmatvežiem. Tiek vai netiek samazināts?
Administratīvā sloga samazināšana tiek minēta kā pamats gandrīz visu normatīvo dokumentu izmaiņām pēdējā laikā. Tomēr uzņēmēji un grāmatveži ikdienas darbā nejūt šā sloga samazināšanu, tieši otrādi, tas palielinās ar katru normatīvo dokumentu izmaiņu. Kā tas faktiski ir, gribējām noskaidrot arī mēs, tāpēc žurnāla Bilance redakcijā noorganizējām nopietnu un autoritatīvu apaļā galda diskusiju. Šajā diskusijā bez žurnāla BILANCE redakcijas – galvenā redaktora Gunta Rozenberga un redaktores Vitas Zariņas – piedalījās Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos Daina Robežniece; Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova; VIDKonsultāciju koordinācijas un uzraudzības daļas vadītāja Inga Antipova; Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre; Labklājības ministrijas Nozares vecākā eksperte finansēšanas politikas un juridiskajos jautājumos Airīna Dreimane; ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe Anda Ziemele; SIA Rimi Latvia galvenā grāmatvede Inese Stunda; praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante Maija Grebenko; zvērināts revidents, LZRA valdes loceklis Kaspars Rutkis.

Šī apaļā galda diskusija ir pilna vērtīgas informācijas, kas noder gan zināšanai, gan pārdomām. Slimības lapas tiešām varēs neuzrādīt darba devējam (grāmatvedībā), tieši iesniegt bet Veselības ministrija līdz šim ir noklusējusi kādu būtisku faktu – informācija tomēr grāmatvežiem būs pieejama – kādā veidā?… Uzzināsit, ja izlasīsit šo informatīvi piesātināto rakstu. Arī par to, vai grāmatvedim būs jāparaksta sagatavotais gada pārskats, apliecinot tā pareizību, un kādā veidā varētu virzīties uz grāmatvežu vienotu sertifikāciju. Lasiet – šī diskusija ir par mums, – kas mūs sagaida grāmatvedības jomā. No kura administratīvā sloga būtu jāatbrīvojas.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – jauna mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa
Šogad aprīlī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 190 „Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 190), kas publicēti 2014. gada 15. aprīļa laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 75 (5135) un stājās spēkā 16. aprīlī. Ar minēto noteikumu stāšanos spēkā zaudē spēku Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumi Nr. 819 „Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumi Nr. 819). Šajā BILANCES rakstā uzzināsit par 2013. gada6. novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ņemot vērā kurus tika izstrādāta jauna veidlapas forma, kā arī par jauno mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību un to, kas ir atšķirīgs jaunajā deklarācijas veidlapā salīdzinājumā ar iepriekšējo mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapu.

Ir lietas, kas mainījušās nedaudz, bet ir normas, kas jaunieviestas, piemēram, sākot ar 2014. gada 1. janvāri,saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā minētā likuma 6. pants ir papildināts ar 3.1 daļu, kurā ir noteiktas mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja tiesības nepiemērot paaugstināto likmi 20% apmērā apgrozījuma pārsnieguma daļai, ja taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gada apgrozījumu nepārsniedz 30% vai taksācijas gada apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar tā gada apgrozījumu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, nepārsniedz 30 procentus. , Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas vadītāja vietniece INESE KEMZĀNEBILANCĒ izskaidro, kas jauns un kas jāņem vērā – jaunās izmaiņas skaidrotas ar konkrētiem piemēriem no konkrētu deklarācijas aiļu aizpildīšanas.

Ievērojiet – līdz 15. jūlijam(ieskaitot) jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija par 2014. gada 2. ceturksni. Lasiet, un viss būs viegli izdarāms!

Nodokļu optimizācijas ierobežojumi: pašlaik un ar skatu nākotnē
Nodokļu optimizācijas jēdziens Latvijā ir ieguvis negatīvu pieskaņu, bet vienlaikus ļoti daudzi aktīvi izmanto agresīvus nodokļu plānošanas pasākumus, lai samazinātu nodokļu saistības, apgalvojot, ka „atļauts viss, kas nav aizliegts”, un apelējot pie cilvēku pamattiesībām un brīvībām. Kādreiz, diskutējot dažādās auditorijās, tika apšaubīti autora vārdi par to, ka šie nodokļu „minimizācijas” pasākumi agri vai vēlu tiks iegrožoti un pat aizliegti. Un, šķiet, šis brīdis jau ārkārtīgi tuvu. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr.oec. KĀRLIS KETNERS rakstā BILANCĒ analizē esošo regulējumu un rosina diskutēt par jaunām nodokļu optimizācijas samazināšanas iespējām un riskiem. Raksts noderīgs – izraisīs domāšanu gan nodokļu politikas veidotājiem un nodokļu administrācijai, gan mums – nodokļu maksātājiem, – kurā virzienā varētu pūst rītdienas vēji…

PVN piemērošana tūrisma pakalpojumiem
Vasara ir ne tikai atvaļinājumu, bet arī tūrisma karstākā sezona. Un tūrisms iegūst arvien lielāku nozīmi Latvijā. Uzņemošajam tūrismam ir potenciāls. Šajā nozarē strādājošajiem, tāpat kā citās jomās, ir savas specifiskas nodokļu piemērošanas un arī uzskaites īpatnības. Sertificēta nodokļu konsultante, DNB bankas nodokļu riska vadītāja INA SPRIDZĀNE rakstā BILANCĒ apkopojusi tūrismam svarīgāko attiecībā uz galvenā – uz pievienotā vērtības nodokļa piemērošanas specifiku.

Personas datu aizsardzība – adekvātas rūpes par informāciju
Kas ir jūsu rīcībā Kā pareizi uzņēmumiem un iestādēm ikdienā jāstrādā ar privātpersonu datiem. Datu valsts inspekcijas direktores SIGNES PLŪMIŅAS kompetents raksts BILANCĒ par visos uzņēmumos un iestādēs (organizācijās) svarīgākajiem datu aizsardzības aspektiem.

Neērtais nodokļu jautājums.
Latvijas Radioanalītiskās žurnālistes AIGAS PELANES raksts BILANCĒ par politiski taktisko situāciju mums visiem tik svarīgākajā nodokļu jautājumā – vai nodokļi no nākamā gada tiks celti vai ne. Ko varētu sagaidīt?

Neskati vīru no cepures!
Par Singapūras fenomenu un tā mācībām mums. BILANCES redaktores VITAS ZARIŅAS intervija ar viesprofesoru (arī uzņēmēju) Low Siew Thiam. Singapūras vārdu kā atdarināmu piemēru Latvijā loka jauno partiju bosi. Tāpēc interesanti izlasīt, kas ir Singapūras brīnuma pamatā.

Aktuāli!
Grāmatvežiem svarīgākās mēneša ziņas apkopojusi BILANCES redaktore VITA ZARIŅA