Nr.10 (382) maijs, 2016 - Žurnāls BILANCE

Nr.10 (382) maijs, 2016

Vairākus gadus atpakaļ bija liela problēma samainīt veikala nekvalitatīvu mantu pret derīgu, vai atgūt savu naudu, ja mainīt nebija pret ko atbilstošu. Šodien, pateicoties PTAC, tā vairs nav problēma, tomēr parādījās cita – vai garantijas remonts ir vai nav saistīts ar firmas saimniecisko darbību – raksta Maija Aleksejeva. Jautājums, protams, saistīts ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli.

Iespējams, daudzi ir palaiduši garām grozījumus likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 34. pantā, kas nu jau gadu ir spēkā. Šie grozījumi faktiski skar vai var skart sociālo pabalstu saņēmējus, jo nezināšanas dēļ, tie paši sev iespējams sagādās nepatīkamus brīžus. Grozījumi minētajā pantā papildināja to gadījumu uzskaitījumu, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga ieturēt iepriekš piešķirtos un izmaksātos sociālos pabalstus (maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības). Likums par VSA šobrīd paredz veikt ieturējumus arī no bezdarbnieka pabalsta – par to Maijas Grebenko rakstā “Saņemot sociālos pabalstus, atsevišķos gadījumos jārēķinās ar varbūtību tos atmaksāt VSAA”.

Artūrs Breicis vērš uzmanību transferta cenu savlaicīgai korekcijai taksācijas perioda laikā, jo likuma “Par UIN” 12. panta ietvertais transfertcenu princips paredz palielināt apliekamo ienākumu par starpību, kuru veido preču vai pakalpojumu vērtības starpība, kas rodas, ja šīs preces (pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītajam uzņēmumam (personai) vai, pretēji, par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, tiek pirktas no šiem subjektiem. Tomēr transfertcenu izvērtēšana pēc gada beigām var novest pie naudas plūsmas problēmām, jo transfertcenu korekcijas rezultātā maksājamais nodoklis var izrādīties negaidīti liels, kā arī nepareizi noteikto cenu dēļ uzņēmums būs saņēmis nepietiekamu atlīdzību par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem vai samaksājis par tiem par daudz.

Aktuālai tēmai par darbinieku nodarbināšanu ārvalstīs veltīts Dzintara Kobitjeva raksts par Latvijas uzņēmumu, kas savas saimnieciskās darbības ietvaros darbiniekus nosūta uz ārvalstīm. Darbinieki var būt gan iesaistīti konkrētā pakalpojuma sniegšanā, kuru Latvijas uzņēmums saskaņā ar noslēgto līgumu veic ārvalstīs, gan būt kā nomātais personāls, kuru Latvijas uzņēmums nodod ārvalsts uzņēmuma rīcībā. Rakstā izskatīta nodokļa piemērošana situācijā, kad Latvijas rezidenti ir iesaistīti celtniecības un montāžas darbu veikšanā Lietuvā, kur darbs tiek veikts konkrēta pakalpojuma ietvaros Latvijas uzņēmuma labā.

Ļoti bieži grāmatveži griežas viens pie otra ar lūgumu palīdzēt sastādīt grāmatvedības metodiku konkrētajā jautājumā, ja “rīt no rīta” nāk pārbaude! Lieki teikt, ka šai metodikai sen jau būtu bijis jābūt, bet faktiski to nav iespējams izveidot bez normatīvo aktu zināšanām. Ar to mums palīdzēs pieredzējusī lektore un speciāliste grāmatvedības jautājumos Marina Ķere.

SFPS (jaunais likums lieto terminu “Starptautiskie grāmatvedības standarti”) piemērošana ir obligāta tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šo pienākumu nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums vai Kredītiestāžu likums. Savukārt, gatavojot konsolidēto finanšu pārskatu, uzņēmumi var izvēlēties starp SFPS un Latvijas likumdošanu. Ņemot vērā šos visai ierobežotos gadījumus un faktu, ka jaunajā likumā un noteikumos ir iekļautas vairākas grāmatvedības jomas, kas iepriekš vietējā likumdošanā netika atrunātas un prasīja SFPS piemērošanu pēc analoģijas, varētu rasties priekšstats, ka SFPS loma Latvijas grāmatvedības politikā ir samazinājusies. Raksta autore Armine Movsisjana apkopo iemeslus, kāpēc, iedziļinoties likuma prasībās un praktiski piemērojot vietējos likumus sarežģītākajiem darījumiem, ir skaidrs, ka bez SFPS neiztikt tieši tāpat kā iepriekš.

Burtiski pēdējo mēnesi grāmatvežus (un ne tikai) burtiski satricināja no VID saņemtā anketa, jo izrādījās, ka minētas personas ir viena cita likuma subjekti un tiem savā darbā ir jābūt izstrādātai metodikai. Ar savu gara darbu ar mums padalījās jauna uzņēmēja Ināra Rāviņa.

Savukārt Jūlija Loseva kārtējo reizi sniedz praktisku piemēru, kā klasificēt, novērtēt un grāmatot iegādāto programmu. Variantu ir daudz un katru no tiem ir jāpamato. Materiāls īpaši ir noderīgs grāmatvežiem ar mazu pieredzi.

BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada maijā un jūnijā.