Nr.10 (358), MAIJS, 2015
Kāda būs grāmatvežu un revidentu dzīve pēc jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma stāšanās spēkā
Ievērojami samazinoties revidējamo uzņēmumu skaitam, tas var rezultēties turpmākā finanšu informācijas kvalitātes kritumā
Vairāku gadu garumā finanšu un grāmatvedības speciālistu, kā arī revidentu vidū norisinās diskusijas par sniegtās finanšu informācijas kvalitāti, apjomu, ticamību, kā arī īpaši tiek runāts par finanšu pārskatu kvalitāti un nepieciešamību veikt revīzijas sabiedrībās. Patlaban finiša taisnē tiek virzīts jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Ko tas jaunu mums visiem nesīs un viesīs – par to žurnālā BILANCE raksta FCCA, PricewaterhouseCoopers SIA revīzijas nodaļas vecākā menedžere, zvērināta revidente TERĒZE LABZOVA.
Grāmatvedības dokumentu izvērtēšana, glabāšana un iznīcināšana
Kuri grāmatvedības dokumenti jāglabā tikai piecus gadus, kuri – 10 gadus, bet kuri mūžīgi
Nereti saņemam jautājumus, kā jāglabā dažādi grāmatvedības dokumenti – algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā arī citi „papīri”, kas nonāk grāmatvedībā un grāmatveža rokās fiziski un rīcībā elektroniski. Par to, kas grāmatvežiem par dokumentiem jāliek aiz auss, – žurnālā BILANCE izskaidro Latvijas Nacionāla arhīva Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja VERA GUZANOVA.
Uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaite saskaņā ar SFPS Nr. 3 „Uzņēmējdarbības apvienošana”
SIA un akciju sabiedrību apvienošanas darījumu grāmatvedība
Raksta mērķis ir skaidrot uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti saskaņā ar Starptautisko finanšu pārskatu standartu (turpmāk – SFPS) Nr. 3 „Uzņēmējdarbības apvienošana”. SFPS Nr. 3 „Uzņēmējdarbības apvienošana” paredz pirkšanas metodes piemērošanu uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu uzskaitē. Rakstam ir trīs daļas: pirmā daļa veltīta uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu identificēšanai. Otrajā daļā ir uzskaitītas uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu iespējamās organizācijas formas. Noslēdzošajā daļā skaidrota uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu uzskaite un atklāšana finanšu pārskatos, uzsverot atšķirības dažādi strukturētu darījumu uzskaitē.
Šis maģistres starptautiskajā biznesā, Ventspils Augstskolas lektores JUSTĪNES SOFIJAS JAUNZEMES raksts žurnālā BILANCE attiecas uz LR Komerclikumam pakļauto kapitālsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību – veiktajiem uzņēmējdarbības apvienošanas darījumiem.
Kam pieder dzīvokļu īpašnieku pārvaldniekam iemaksātā nauda mājas remontiem nākotnē?
Uzkrājumi ir pārvaldnieka saistības pret pārvaldāmo māju dzīvokļu īpašniekiem
Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (turpmāk – grozījumi), kas paredz papildināt esošo Dzīvokļa īpašuma likuma redakciju (turpmāk – likums) ar vairākiem pantiem, kas uzliek daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem par pienākumu veidot ilgtermiņa uzkrājumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, tajā skaitā uzkrājumus konkrētiem mērķiem. Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā otrajā un trešajā lasījumā “uzkrājumi dzīvojamās mājas uzturēšanai, tajā skaitā uzkrājumus konkrētiem mērķiem” (turpmāk tekstā – uzkrājumi) kļūs par obligāto dzīvokļu īpašnieku maksājumu pārvaldniekam daļu, no kuras apmaksas, ja par to atbilstoši likumam tiks pieņemts kopības lēmums, viņi atteikties nebūs tiesīgi. Par to, kādas izmaiņas tas viesīs, žurnālā BILANCE skaidro Nekustamā īpašuma mācību atbalsta centra, sadarbībā ar Nekustamā īpašuma speciālistu apvienību (NĪSA, speciālisti Dr.Sc.ing RAITIS KALNIŅŠ un Mg.Sc.ing. SVETLANA SOKOLOVA.
Kā publiskai personai jārīkojas ar vairs nederīgu kustamo mantu
Kas jāņem vērā, veicot publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu
Par publiskas personas funkciju veikšanai nepieciešamās kustamās mantas iegādes procesu, kas tiek regulēts ar publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem, ir noticis daudz diskusiju un pieejama plaša analīzes informācija, taču par jautājumu, kā rīkoties, kad iegādātā kustamā manta vairs nav nepieciešama vai derīga publiskas personas funkciju veikšanai, nav pieejami skaidrojumi.
Par šo jautājumu tika runāts arī tad, kad Valsts ieņēmumu dienests no vecās ēkas Vecrīgā, Smilšu ielā, pārcēlās uz jaunuzcelto mītni Mežaparkā. Ko darīt ar savu laiku nokalpojušām mēbelēm un citām lietām? Pēdējā laikā arvien vairāk tiek uzdoti jautājumi saistībā ar normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanu, atsavinot kustamo mantu, kas vairs nav nepieciešama vai derīga publiskas personas funkciju veikšanai. Arī žurnāla BILANCE redakcija ir saņēmusi vairākus jautājumus ar lūgumu speciālistiem skaidrot, kā rīkoties šādā situācijā-. Un tā, pateicoties BILANCES ierosmei, tapis šis Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vadītājas INGAS BĒRZIŅAS raksts, kurā sniegts skaidrojums par publiskas personas kustamās mantas atsavināšanas procesu.
Numurā:
* Nodokļi par autotransporta izmantošanu un ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi. Atbildes uz žurnāla BILANCE lasītāju jautājumiem sagatavojis nodokļu konsultants JEVGĒNIJS BESPAĻKO.
* Karstās ziņas, kas ir visaktuālākās grāmatvežiem patlaban maijā, sagatavojusi BILANCES redaktore, profesore un Dr.oec. VITA ZARIŅA.
* BILANCES AKADĒMIJAS semināru un citi mācību piedāvājumi maijā.