Nr.1 (397) janvāris, 2017 - Žurnāls BILANCE

Nr.1 (397) janvāris, 2017

Šogad ir pirmais gads, kad gada pārskats tiks sastadīts saskaņā ar jauno Gada pārskatu un Konsolidēto gada pārskatu likumu. Vairākas  likuma  prasības ir precizētas vai izteiktas savādāk. Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību vienai no 2016. gada noslēguma operācijai – gada pārskata parakstīšanai. Šogad tik tiešām jāņem vērā ik viens likuma “komats”, jo papīra formā VID vairs nepieņems nevienu Gada pārskata sastāvdaļu.
Epopeja ar Mikrouzņēmuma nodokļa likumu un minimālajām sociālajām iemaksām, var teikt, gandrīz ir beigusies. Milzu darbs, ko veica VID un VSAA, skaidrojot šo likumu normu mijiedarbību, apmācot savu personālu, pielāgojot EDS, veidojot Metodisko materiālu – viss ir vējā. It kā rūpējoties par mazo biznesu, gada nogalē “atmodās” daži speciālisti un paskaidoja sabiedrībai, cik “slikti” no tā būs visiem. Maija Grebenko stāsta par atceltām normām, kuras, starp citu, vēl tiks precizētas turpmākajos gados, jo nodarbināto MU režīma personu sociālāis nodrošinājums ir vienkārši traģisks.
Jaunajā gadā, kā parasti, mainās minimālā mēneša darba alga, kurai seko arī cita (precīzāk – citas) minimālā stundas tarifa likme katram šā gada mēnesim. Neskatoties uz to, ka MK noteikumi Nr. 656 ir spēkā jau otro gadu, neatrisināts paliek jautājums par normālo darba laiku. No vienas puses, minētajos noteikumos definēts, ka tajā jāiekļauj svētku dienās, kas sakrīt ar darba dienām, nenostrādātās stundas, kā arī pirmssvētku dienās nenostrādātā stunda. Izmantojot tieši šādu stundu skaitu nedēļā, nosaka minimālo stundas likmi. No otras puses, Darba likumā noteikts, ka normālais darba laiks ir nevis 40 stundas nedēļā, bet ne vairāk par 40! Tātad ar 32 un 24 stundas var uzskatīt par normālo darba laiku?!
Pēdējo laiku kļuva par “labu toni” vietā un nevietā minēt, cik laba dzīve ir nodokļu maksātājiem, kas darbojas Igaunijā. Konferencē Rīgā Igaunijas, nu jau bijušais priekšnieks Mareks Helms iepazina Latvijas biznesmeņus un mēdijus ar savas iestādes darbu. Igaunijas VID uzsāka kontaktus ar saviem nodokļu maksātājiem elektroniskajā vidē krietni ātrāk par mums un šāds solis ievērojami atvieglo un paātrina visus procesus. Ir pamats domāt, ka arī viņu nodokļu maksātāji uzvedās mazliet savādāk, neka mūsējie.
Par darba algas nodokļiem – Tatjana Kletenberga. Brīnumainā kārtā izrādījās, ka Igaunijā jau vairākus gadus darba devēji arī pie nepilnas nodarbinātības maksā par darbiniekiem minimālās sociālas iemaksas. Savukārt, Igauņu kolēģi bija izbrīnījušies, uzzinot, ka pie mums ir iespējama situācija, kad jāgaida rindā pie ārsta vairākus mēnešus.
Sadarbībā ar firmu TAX.lv tapa Olgas Zadorožnajas raksts par ārvalstu un vietējo ekspertu un uzņēmēju foruma diskusiju par Latvijas nodokļu sistēmu un tas perspektīvām. Šo tēmu var turpināt bezgalīgi, jo neatrisināto  problēmu – pietiek.
Viens no visvairāk grozītiem likumiem šogad ir likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Vienlaikus ar to ir grozīti praktiski visi likumi, kas attiecas uz sociālajiem pabalstiem. Diemžēl pietiekami ilgi bija ignorēta pabalstu ļaunprātīga pieprasīšana: slimības pabalsts – būdams ārzemēs, bezarbnieka pabalsts – ar noteiktu periodiskumu pie viena un tā paša darba devēja, ilgstoša “slimošana” – pēc darba attiecību pārtraukšanas un c.
Kārtējo reizi tiek pagarināta E-veselības sistēmas ieviešana dzīvē. Proti, darbnespējas lapas līdz 2017. gada 31. augustam atļauts izrakstīt uz papīra! Un vēl: projektā jāiegulda daži miljoni, nu un tad jau viss būs kārtībā! Vai jūs ticiet?
A kur likties?! Būs vien jatic!
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un kursu piedāvājumi.