Nr.4 (424) februāris 2018

Pirms dažiem gadiem pirmo reizi tika celts gaismā jautājums par grāmatvedības kārtošanu angļu valodā. Kāpēc tam bija tik svarīga nozīme — nebija skaidrs, bet parunāja un aizmirsa.
Izrādījās, ne visi aizmirsa, jo pagājušajā gadā šis jautājums tika uzdots kādā saietā Finanšu ministrijā. Pavisam neuzbāzīgi. Kādas, lūdzu, klātesošajiem ir domas par to, ja grāmatvedība tomēr tiktu kārtota svešvalodā?
Šogad jau esam pavisam tuvu šā jautājuma risinājumam: 2018. gada 23. janvārī ir izdots MK rīkojums Nr. 26 «Par konceptuālo ziņojumu «Par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos»»!
Ekonomikas ministrijai ir uzdots izvērtēt iespēju ļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa deklarācijas iesniegšanas brīdī. Ja izvērtējums būs pozitīvs, vajadzēs izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.
Izliekamies, ka nemanām likumā «Par grāmatvedību» jau esošos postulātus:
«(..) Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei (..)» (2. pants) un «Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.» (6. pants), un «(..) Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina eiro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā (..)» (5. pants).
Arī valsts valodas likuma 8. panta prasības par to, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā, netiek ņemtas vērā.
Šī jauninājuma mērķis ir piesaistīt investīcijas, padarīt biznesa vidi atvērtāku un saprotamāku, kaut gan pētījumi par šķēršļiem veikt investīcijas biznesā (aptaujāti 740 Latvijas ekonomiski aktīvie uzņēmumi) nosaka mazliet citus iemeslus:
pretrunas nodokļu likumos un noteikumos,
informācijas pieejamība par nodokļu likumiem un noteikumiem,
piemēroto soda naudu apjoms,
statistikas datu sagatavošana un iesniegšana Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP),
nodokļu aprēķināšana un nomaksa.
Diez vai, pārtulkojot «pretrunīgus» normatīvos aktus, tie kļūst skaidrāki un investori kļūs aktīvāki! No citas puses skatoties: jā, kāds vietējais miljonārs izrādīs vēlmi investēt līdzekļus ārvalstī (piemēram, lētākā darbaspēka dēļ). Vai būtu reāli sagaidīt, ka viņa ērtībām vietējā likumdošana tiks tulkota latviešu valodā?!
Šai lietai ir vēl viens aspekts: ko darīs mūsu grāmatveži, ja likumdošana kļūs tik «skaidra» (tajā skaitā pārtulkota), tik pielāgota visu investoru vajadzībām, ka investoram būs vieglāk atnākt Latvijā ne vien ar savu naudu, bet arī ar savu grāmatvedi?!
Tādēļ, cienījamie grāmatveži, ja vien no nodokļu reformas apgūšanas jums izdosies izbrīvēt mazliet laika, sāciet apgūt angļu valodu (vai atjaunot zināšanas), gan jau noderēs…