Nr.18 (438) septembris 2018
Latvijas sabiedrībai tika skaļi paziņots, ka valstī vidējā alga (bruto) pirmo reizi pārsniedza 1000 (!) eiro. Gribētos ticēt, bet tomēr kaut kas attur no eiforijas šajā sakarā… Ar šo sākās šis numurs…
Šis gads, protams, saistīts ar nodokļu reformu, pārkārtošana principos un uzskaites īpatnībās skara visu finanšu grāmatvedību. Par vienu no būtiskajām tēmām – par pamatlīdzekļu savādāku (kur par jaunām, kur par vecām metodēm) uzskaiti – ANDA ZIEMELE.
Veca tēma par – vai tiešām darbinieki nevēlas izmantot savas tiesības uz Darba likumā garantēto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai viņi to neizmanto citu iemeslu dēļ? Pierādīt ir sarežģīti, bet likumā noteikto tomēr ir jāzina, lai aizstāvētu savas intereses. Par to – MAIJA GREBENKO.
Tuvojas 2019.gads un vairākām fiziskajām personām būs nepieciešamība iesniegt VID ienākuma deklarācijas par 2018.gadu. Sakarā ar būtiskajiem grozījumiem IIN likumā, tiek grozīti arī attiecīgie MK noteikumi par fizisko personu deklarāciju un tas pielikumiem. Tajās ir paredzēta mazliet citāda kartība: jāatzīst, ka tā būs parocīgāka, jo vairākās vietās sistēma palīdz veikt darbu (tiek pielasīta informācija, kura ir VID rīcībā).
Vērtīgu informāciju sniedz LRGA speciālisti ANDREJS PONOMARJOVS un KRISTA ZINAĪDA REINBERGA: Iekšējās kontroles sistēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai ārpakalpojuma grāmatvežiem. Materiālā apkopoti aktuālie šīs tēmas momenti, ko pašiem grāmatvežiem patstāvīgi būtu grūti izveidot. Bet pilnveidošana vienmēr ir iespējama, īpaši tad, ja ir paraugs!
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek cilāts jautājums par grāmatvežu darba novērtējumu. IKARS KUBLIŅŠ sagatavoja aprakstu par Bilances organizēto diskusiju š.g. 30. Augustā, kur tika spriests par situāciju nozarē un hroniski ielaisto problēmu risinājumiem. Intervējot nozares profesionāļus, ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš – valsts nenosaka minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem).
ITA BEKERTA pieverš uzmanību grāmatvedības dokumentu elektroniskajam arhīvam. Uzņēmumam ir tiesības dokumentu papīra formā pārvērst elektroniskā formā. Elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam...
Diemžēl reālajā dzīvē uzņēmuma vadītāji (īpaši tie, kas vienlaikus arī īpašnieki) „kautrējās” konsultēties ar savu grāmatvedi tieši grāmatvedības jautājumos. Rezultātā tiek slēgti darījumi un līgumi, kuru izpilde sagādā nevien grūtības, bet reizēm arī zaudējumus pašam īpašniekam. Viens no tādiem – darba līguma slēgšana par neto atalgojumu.