Nr.7 (427) aprīlis 2018

Nodokļu reforma būtiski skārusi arī pašnodarbinātās personas. Šoreiz lasītājiem piedāvāts INGUNAS LEIBUS skaidrojums par grozījumiem šo personu sociālās apdrošināšanas jomā. Diemžēl līdz šim esošā kārtība radījusi situāciju, ka ļoti lielai daļai pašnodarbināto faktiski nav nekāda sociālā nodrošinājuma.
Pirmkārt, 2018. gadā pašnodarbinātā minimālais iemaksu objekts ir palielināts no 380 līdz 430 eiro mēnesī un iemaksu likme – no 31,13% līdz 32,15%. Otrkārt, papildus būs jāveic maksājums pensiju apdrošināšanai – 5% no ienākumiem gan līdz 430 eiro, gan – no pārsnieguma summams. Tātad ikvienam pašnodarbinātajam par savu sociālo apdrošināšanu nāksies maksāt vairāk. Pašnodarbinātajiem ir svarīgi saprast ne vien izmaiņas iemaksu aprēķināšanas kārtībā, bet arī šo izmaiņu mērķi un ieguvumus.
Ilgus gadus uzņēmējiem bija iespēja saņemt tādu ienākuma veidu kā dividendes. Kādu laiku no tiem nebija jāmaksā ienākuma nodoklis un tas visus apmierināja, tiklīdz no 2010. gada likumdošana pieprasīja dividenžu aprēķināšanas brīdi samaksāt ienākuma nodokli. Vēlāk parādījās arī dividendēm pielīdzināts ienākums, no kura arī būtu jāmaksā IIN. Tikai 2018. gadā mēs sastopamies ar pavisam jaunu terminu: nosacītas dividendes. Tomēr kādu nodokli un kurā brīdī tas būtu jāmaksā – likumdošanā skaidri nav noteikts. Šo problēmu cenšas atrisināt OLGA LUKAŠINA.
INGA LIPŠĀNE atzīmē, ka MK noteikumos Nr. 775 ir sniegtas īsas vadlīnijas par to, kā ir atzīstami ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī par to, kā atzīstami ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, īpaši aplūkoti arī ieņēmumi no būvlīgumiem. Tādēļ stāsts turpinās. Šie skaidrojumi ir brīnišķīgs materiāls padziļinātai sevis izglītošanai – starptautisko standartu (SFPS 15) apguvei.
Biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 808 „Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”.  R.KALNIŅS un S.SOKOLOVA atgādina, ka noteikumu grozījumi,  kas, pateicoties Finanšu ministrijai, stājās spēkā 2017. gada 6. oktobrī, noteic DzĪB būtiski atšķirīgu un jaunu gada pārskatu sastādīšanas kārtību, kas prasa dzīvokļu īpašnieku maksājumus dzīvojamās mājas nākotnes remontiem uzrādīt gada pārskata bilances pasīva saistību daļā (nevis kā DzĪB piederošos rezerves fondus), pie tam atsevišķā postenī „Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiem” – atsevišķi no visiem citiem DzĪB īstermiņa un/vai ilgtermiņā kreditoriem. Autori brīdina: nepareiza uzrādīšana izraisa ļoti nepatīkamas sekas dzīvokļu īpašniekiem.
Žurnālā ievietota plaša atbilde uz lasītājas jautājumu par gada laikā veicamo  ieņēmumu kontroli, lai nākamā gadā neveidotos pienākums piemaksāt IIN saskaņā ar deklarāciju. Diemžēl šajā „lauciņā” katram būs jādarbojas patstāvīgi. MAIJA GREBENKO piedāvā izanalizēt šādu situāciju, tomēr atgādina, ka to iespējams paveikt arī ar citiem paņēmieniem.
Tiem, kas vēlas nodarboties ar personāla „piegādi” citiem darba devējiem – rakstā par šādu komersantu obligāto licencēšanu. Raksts ir noderīgs arī darba meklētājiem.
Un beidzot, – atkārtots brīdinājums par VID pastiprināto interesi fizisko personu līdzekļu apgrozījumam. Ja nodokļu maksātāja kontā „apgrozās” naudiņas vairāk nekā persona deklarējusi (par personu iesniegti paziņojumi), nāksies paskaidrot, no kurienes tā „ņēmusies”.