Nr.11/12 (407/408) jūnijs, 2017

Šoreiz vēršam jūsu uzmanību tieši uz žurnāla pielikumu. Tajā ir vērtīga informācija, kas  skar gan Latvijas fiziskās, gan juridiskās personas. Pielikumā ir apkopojums par Kontu reģistra likumā ietverto saturu. Cīnoties ar ēnu ekonomiku, attiecīgajām struktūrām un iestādēm ļoti svarīgi gūt savlaicīgu, precīzu un ticamu informāciju par juridisko vai fizisko personu. Līdz ar to Kontu reģistrs būs tā vieta, kur krāsies dati par jebkuru personu, kurai Latvijā ir (vai vismaz pēdējos piecos gados bijis) pieprasījuma, noguldījuma vai maksājumu konts. Šāda reģistra izveide atvieglos profesionālo darbu ievērojamam lietotāju lokam. Reģistrs apliecinas tikai konta esamību, nesniedzot informāciju par naudas plūsmu un atlikumiem.
Pirmoreiz septiņu gadu laikā, kopš tiek rīkota konference par ēnu ekonomikas apkarošanu, tās atklāšanā piedalījās arī valdības vadītājs – raksta Vineta Vizule. Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka negodīga konkurence, kas rodas starp tiem, kas nodokļus maksā un kas no maksāšanas izvairās, izkropļo gan tirgu, gan atbaida investorus. Sabiedrībai jāsaprot, ka nodokļu nemaksāšana varbūt ir viena uzņēmuma ieguvums finansiāli, taču tā tiek gremdēti daudzi citi uzņēmumi, līdz ar to arī nozare un visa valsts ekonomika kopumā.
Par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā raksta  Ina Spridzāne. Šā gada aprīlī Saeima nobalsoja par grozījumiem PVN likumā. Gandrīz visas izmaiņas stājas spēkā 1. jūnijā, tikai grozījumi attiecībā uz piegādēm Sabiedroto spēku štāba locekļiem un viņu apgādājamiem stāsies spēkā vēlāk – 2018. gada 1. janvārī.
Savukārt Anda Ziemele uzskata, ka grāmatvedības likumdošanā tiek izmantoti novecojuši vai īsti neatbilstoši termini un tas ļoti apgrūtina gan likuma, gan noteikumu lasīšanu  un izprašanu. Ne tikai definīcijas un termini ir tie, kā pietrūkst, galvenais, kā trūkst, – “iešana” līdzi laikam. Gan likums (“Par grāmatvedību”), gan MK noteikumi (Nr. 585) būtībā nosaka manuālās grāmatvedības uzskaites kārtošanas pamatprincipus, bet neregulē datorizēto uzskaiti, kas ļoti krasi atšķiras no manuālās uzskaites.
Grāmatveži ļoti labi zina tādu drošības garantu kā no VID saņemtā uzziņa par tiesībām. Šoreiz Maija Grebenko piedāvā jums vienu no vecajām uzziņām par IIN ieturēšanu no saņemtās kompensācijas par morālo kaitējumu. Aprakstītais notikums bijis 2013. gadā, kad likuma norma lika maksāt IIN no morālā kaitējuma kompensācijas summas. Tomēr likuma norma attiecībā uz IIN tika grozīta 2015. gadā (vairs nevajadzēja maksāt nodokli. Tomēr, veicot fiziskās personas deklarācijas par 2013. gadu pārbaudi jau 2017. gadā, VID uzskata, ka nodoklis ir jāpiedzen no fiziskās personas. Vai ētiski  pieprasīt no fiziskās personas nodokli, ja likumdevējs atteicās uzskatīt šādu prasību par pamatotu jau pirms diviem gadiem?
Uz dažiem lasītāju un semināru apmeklētāju jautājumiem skaidrojumu sniedz Maija Grebenko. Pirmais no tiem ir jautājums par dāvinātā vai mantotā dzīvokļa atsavināšanu. No vienas puses, viss ir ļoti vienkārši: pārdošanas cena ir zināma, no tās atņemam iegādes vērtību un no starpības maksājam kapitāla pieauguma nodokli pēc 15% likmes.  Tomēr IIN likums paredz ievērojami atšķirīgu iegādes vērtības noteikšanu, no kuras arī būs atkarīga nodokļa summa, maksāšanas budžetā datumu, deklarācijas iesniegšanas kartību… Turklāt nesen VID aktualizēja metodisko materiālu, kas ļoti labi skaidro likuma normu piemērošanu šādos darījumos. Materiāls ir gana plašs un daudzpusīgs, tur var atrast jebkuru “dzīves” situāciju.
Neskatoties uz to, ka UIN likumam atlicis neilgs mūžs, tomēr līdz gada beigām dažiem uzņēmējiem varētu rasties nepieciešamība lūgt VID samazināt nodokļa avansa maksājumus. Šāda norma ir iekļauta UIN likuma 23. pantā, un to var izmantot. Rakstā aprakstīti nosacījumi un sekas, kas var iestāties, ja izmanto vienu vai otru UIN avansa samazināšanas metodi.
NB! Pateicamies lasītājiem par mīļajiem un jaukajiem apsveikumiem mūsu gadadienā! Nu jau esam iestūrējuši divdesmit piektajā pastāvēšanas gadā! Kaut arī esam it kā jauni, zīlniece teica, ka mūžs būs garš!