Nr.4 (376) februāris, 2016

Elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina ātru, ērtu un mūsdienīgu nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam bez obligātas nepieciešamības apmeklēt VID klientu apkalpošanas centru – par to raksta Sergejs Ņikitjuks. Kopš EDS ieviešanas 2007. gadā elektroniski iesniegto dokumentu skaits ir palielinājies no aptuveni 700 tūkstošiem iesniegtu dokumentu gadā līdz teju 4,5 miljoniem dokumentu 2014. gadā. Tagad EDS ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas e-pakalpojumiem.

Viens no aktuālajiem jautājumiem līdz katra gada aprīlim ir likuma par UIN normu atkārtošana un likuma iespējamo grozījumu apzināšana. Gada pārskats tiek veidots reizi gadā, tādēļ grāmatvedim pat ar uzkrāto darba pieredzi ir vērts iedziļināties materiālā, ko sniedz Diāna Kļuškina rakstā “UIN par 2015. gadu…”. Šogad UIN deklarācijas un tās pielikumi būs jāaizpilda saskaņā ar 2015. gada 29. septembrī izdotajiem MK noteikumiem Nr. 548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

Izmantojot Andreja Ponomarjova un Svetlanas Šemeles izveidotās tabulas rakstā “Vai mūsu gada pārskats atbilst jaunajām prasībām?”, grāmatvežiem būs parocīgi pārbaudīt sava gada pārskata atbilstību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām. Likums stājās spēkā šā gada 1. janvārī un attiecas uz šā gada, nevis 2015. gada pārskatu, tomēr, jo ātrāk ar to “sadraudzēsimies”, jo vieglāka dzīve mums būs turpmāk.

Mūsdienās bez nodokļiem nav iedomājama sabiedrības pastāvēšana un attīstība, jo, lai to īstenotu, valstij nepieciešami finanšu līdzekļi – saka Māris Jurušs, raksta “Nodokļu ietekme” autors. Tādēļ, nodokļiem ir būtiska ietekme uz valsts tautsaimniecību kopumā. 2016. gadā gaidāmas jaunas ziņas nodokļu jomā, jo Finanšu ministrija kopā ar sociālajiem partneriem plāno izstrādāt jaunu nodokļu politikas stratēģiju turpmākajam periodam. Pagaidām ir maz informācijas, vai kaut kas būtisks mainīsies līdzšinējā nodokļu politikā, kādas būs prioritātes un kā tās tiks sasniegtas.

No gada sākuma grozītā attieksme darba samaksas jautājumos, īpaši tad, ja darbiniekiem noteikta minimālā darba samaksa, ar grūtībām tiek pieņemta grāmatvežu sabiedrībā. Likuma normas nav mainītas nevienā pantā, tomēr pēc vairākiem gadiem pēkšņi ir pamanīts, ka ir laiks ievērot Eiropas Savienības vērtības. Proti, par normālo darba laiku jāaprēķina atlīdzība, kas nav mazāka par minimālo mēneša darba algu. Vienlaikus arī darba devējam par šo laiku nav jāveic atšķirīga samaksa atkarībā no tā, vai darbiniekam noteikta minimālā mēnešalga vai minimālā stundas likme. Jaunā pieeja novērš iepriekš pastāvošās pretrunas, diemžēl vienlaikus dienas gaismā nāk neatrisinātie jautājumi. Uz tiem atbild Maija Grebenko.

Nav noslēpums, ka pēdējos gados VID mājaslapā atrodami metodiskie norādījumi faktiski katra nodokļa piemērošanai. Neskatoties uz to, ka norādījumi nav vērtējami kā normatīvie akti, to saturs palīdz izprast lietas būtību, tie ir vieglāk uztverami, jo papildināti ar konkrētiem piemēriem. Tomēr laiku pa laikam tiem nepieciešama aktualizācija. Jau gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests ir aktualizējis divus svarīgus metodiskos norādījumus: “Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķināšanas kārtība finanšu grāmatvedībā un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” un “Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite”.

BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi 2016.gada februārī un martā