Nr.23 (371) decembris, 2015

Lauksaimniecības nozarē darbojas un tiesīgas saņemta atbalstus ir ne tikai juridiskās personas, bet arī fiziskās. Fiziskajām personām ir svarīgi ievērot iedzīvotāju nodokļa piemērošanas kārtību. Turklāt, viena daļa juridisko personu – zemnieku saimniecību – arī ir pakļautas iedzīvotāju ienākuma nodokļa normām.
Sākot no 2017. gada ir paredzēts ar ienākuma nodokļiem – gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu – aplikt lauksaimniecībai un lauku attīstībai paredzētās atbalsta summas. Un tad būs ļoti svarīgi attiecīgās atbalsta summas iekļaut pareizā taksācijas gada apliekamajā ienākumā.
LINDA PURIŅA rakstā “Saņemto atbalstu summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē” sniedz informāciju par to, kādas parasti ir atbalsta summas, kuras saņem lauksaimnieki un kādās grupās iedala saņemtos atbalsta maksājumus lauksaimniekiem.

Par šā gada visvairāk samocīto tēmu – MUN likuma grozījumu grozījumiem raksta INGŪNA LEIBUS. Kāds būs šā nodokļa maksātāju turpmākais liktenis? Vai būs iespējams izturet likumdevēja paredzēto nodokļu slogu?
Autore ar aprēķiniem uzskatāmi parāda paradoksu, kas veidojas grozījumu ieviešanas rezultatā. Piemērā dotajam uzņēmumam ar maksimālajiem mikrouzņēmuma kritērijiem nodokļu slogs patiešām pieaugtu pakāpeniski un, pat sasniedzot maksimāli noteiktos nodokļu maksājumus, nodokļu slogs būtu divas reizes mazāks kā vispārējā kārtībā nodokļus maksājošam uzņēmumam. Savukārt uzņēmumam ar mazāku apgrozījumu, nodokļu slogs pieaugtu daudz būtiskāk. Turpinot aprēķinus, var secināt, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir mazāks par 3 tūkstošiem eiro gadā, tad nodokļu slogs pārsniedz pat 55 % no apgrozījuma. Tātad pavisam nelieliem mikrouzņēmumiem (ar apgrozījumu zem 10 tūkstošiem eiro gadā) šāda nodokļu aprēķināšanas kārtība būtiski palielina nodokļu slogu. Un tas ir neloģiski, jo MUN režīms bija paredzēts tieši pašiem mazākajiem.

Bilances pastāvīga autore INA SPRIDZĀNE pieskarās sarežģītai un aktuālai tēmai: priekšnodokļa, kas bija uzrādīts nodokļu rēķīnos celtniecības laikā atskaitīšana un ilgstošā tā kontrole. Nekustamā īpašuma attīstītājiem – pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem nereti rodas jautājumi par to, kad un kādā apmērā ir tiesības kā priekšnodokli atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas samaksāts nekustamā īpašuma celtniecības gaitā un kā nodrošināt atskaitītā priekšnodokļa kontroli turpmākos gados, ja nekustamais īpašums sastāv no vairākiem atsevišķiem īpašumiem, piemēram, jaunuzcelta daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi tiek pārdoti dažādās gatavības stadijās. Šajā rakstā runāsim tikai par PVN piemērošanas kārtību šāda nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, sīkāk neanalizējot citas situācijas, piemēram, ja nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu ir izveidojis, lai to pēc tam izmantotu saimnieciskās darbības nodrošināšanai (piemēram, noliktavas vai ražošanas ceha celtniecība vai iegāde).

Par jautājumu, kas skar praktiski visus rīdziniekus: “Kadu nekustamā īpasuma nodokli gaidīt rīdziniekiem?” raksta ILMĀRS ZIEDONIS. Raksts ir piepildīts ar informāciju, kuru lasītajam pašam ir jāanalizē (vai tā attiecas uz viņu?). Nodokļa summa ir atkarīga no vairākiem parametriem, par kuriem parastās fiziskās un juridiskās personas nemaz nav lietas kursā. Rakstā ir minēts tālruņa numurs un e-mail, kuru piedāvāts izmantot neskaidrību gadījumā.

Problemātisku likumdošanas jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu likvidācijas kvotai apspriež vienlaicīgi divi spēcīgi speciālisti: OLGA LUKAŠINA un KĀRLIS KETNERS. Lieta ir tajā, ka bieži normatīvo aktu formulas prakse ir grūti piemērojamas, jo nav pietiekoši skaidras un brīžiem arī pretrunīgas. No šādām situācijām būtu iespējams izvairīties, ja likumdevējs būtu vairāk komunicējis ar praktiķiem.

Vēlreiz par to, ka īlens maisā grūti noslēpjams. VID ir tiesīgs pārbaudīt nevien to, vai persona dzīvo atbilstoši oficiāliem ienākumiem, bet arī veicot pretpārbaudes (kā dzīvo citas personas, ar kurām jums bija darījumi). Tas notiek, ja kāda persona, kas nevēlas reģistrēt saimniecisko darbību, slēdza ar jums darījumu, kura rezultātā saņēma no jums naudu. Pārdevējai nenāk prātā, ka viņu var “nofilmēt”. Pārkāpjot reģistrēšanas prasības, VID atrod darījuma partneri (jūs) un prasa sniegt informāciju par šo pārdevēju. Par to MAIJAS GREBENKO raksta: “Uzmanību! Jūs filmē!”

Cīņā ar aplokšņu algām, VID veic dažādus pasākumus, lai noteiktu, vai persona būtu “spējīga izdzīvot” par oficiāli saņemto ienākumu. Šobrīd jebkura persona, kas izmaksā citai fiziskai personai ienākumu, sniedz par to VID attiecīgus pārskatus. Tomēr, ja VID rodas aizdomas par to, ka persona tērē vairāk nekā saņēma, ir iespējams arī ar netiešām metodēm noteikt starpību starp deklarētiem (oficiāliem) un faktiskiem ienākumiem. Nekas īpašs nenotiks – samaksā no starpības nodokli un “guli mierīgi”. Par to KĀRĻA KETNERA rakstā “Netiešo nodokļu novērtējuma metožu piemērošanas aspekti”.

Darba attiecību puses bieži vien nonāk konflikta situacijās, jo nevēlas saprast, ka katrā arodā (specialitātē, profesijā) pastāv savi, no malas, iespējams, neizprotami nosacījumi un prasības, kuru ieverošanai seko parbaudošās institūcijas. MAIJA GREBENKO rakstā par savstarpējo nesaprašanu, kas noveda pie darbinieces zaudējumiem pašas darbinieces spītīguma dēļ. Grūti apgalvot, vai darbiniecei bija ļauns nodoms: saņemt samaksu par vienu un to pašu periodu gan no darba devēja, gan no VSAA… Tomēr darbinieki parasti nav lietas kursā par uzņēmuma atskaišu sistēmu, kura dod iespēju kontrolēt un novērst šādas situācijas. Neskatoties uz grāmatveža brīdinājumu, darbiniece turpināja “cīnīties” par savam tiesībām, līdz ko VSAA atteica pabalsta izmaksu.
BILANCES AKADĒMIJAS semināru piedāvājumi decembrī.