Nr.20 (392) oktobris, 2016

2010. gadā ieviestais nodokļu maksātāja statuss – Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – izpildīja savu lomu un tam jākļūst par pagātni. Dabīgai nomiršanai atvēlēti divi gadi (ja nu kas ārkārtējais neatgadīsies un tas netiks reanimēts), bet tos divus būs jānodzīvo mazliet savādākos apstākļos – par to raksta Maija Grebenko. Laikam jau varēja paredzēt, ka MUN priekšrocības tiks izmantotas ne visai cēliem mērķiem. Laikam varēja ierobežot darbību noteiktās sfērās (izņemot “37 nozares”) un noteiktu laiku (kādus 3 gadus) un tad pagarināt termiņu… Patlaban būs jāņem vērā pēdējos likuma grozījumus un līdz 2018. gada beigām jāizlemj, kuru tad no ienākuma nodokļiem – IIN vai UIN (parastajā režīmā) bijušais MU turpinās maksāt, sākot ar 2019. gadu.
Gada pārskatu par 2016. gadu jau būs jāparaksta arī grāmatvedim (ārpakalpojumu grāmatvedim). Tādēļ radās nepieciešamība definēt, kas tad ir tas “grāmatvedis” un kā tas apliecina savu kompetenci. Cienījamie grāmatveži! Esiet uzmanīgi, slēdzot līgumus – no jums tiks prasīta atbildība (iespējams, ne par jūsu kļūdām).
Diāna Kļuškina pievēršas aktuālai tēmai: nodokļu sekas situācijā, kad ienākums gūts par darbu ārvalstīs. Kur un kādi nodokļi maksājami, kādi dokumenti to apliecina… Tēma skar tikai ienākumu no algota darba, jo ienākumi sakarā ar citām aktivitātēm atrodas citā plāksnē.
Visiem, kas nestaigā ar kājām, bet pārvietošanai izmanto autotransportu, ir būtiski izlasīt rakstu, kāpēc atcelts likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”. Īpaši papriecāties neizdosies, jo viena nodokļa vietā būs cits, proti, tā summa, kas zaudēta, atceļot minēto likumu, tiks segta ar summas palielināšanu “zem cita karoga”, proti, tiks iekļauta “Transportlīdzekļa nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.
Par maksātnespējas procesu noriti un īpatnībām – Ivara Kroņa rakstā. Kaut arī grāmatveži nav juristi, prasībās, kas attiecas uz šādām situācijām ir strikti jāievēro termiņi un kārtība, par kurām labāk uzzināt pirms notikuma. Protams, būtu vēlams tomēr izmantot profesionālu palīdzību.
Par grāmatvedības politikas saskaņošanu ar “Gada pārskatu un Konsolidēto gada pārskatu likuma” normām, – Andrejs Ponomarjovs. Ir laiks saskaņot savu dokumentāciju, jo politika regulāri ir pārskatāma un pilnveidojama.
Par E-komerciju, droši vien, daudzi ir dzirdējuši, bet kas notiek šajā sfērā ar nodokļu nomaksu? Statistika rāda, ka ne visai labi. Vineta Vizule, analizējot likumdošanas grozījumus, atnāk pie slēdziena, ka budžets katru gadu zaudē līdz 500 000 eiro. Tādēļ likumdevējs centīsies ar jaunām normām un ierobežojumiem sakārtot šo nozari.
Patlaban grāmatvežu sabiedrību nopietni uztrauca likumdošanas jauninājums: pienākums veikts VSAOI par saviem darbiniekiem (un ne tikai), kas saņem atlīdzību par darbu mazāku par minimālo mēneša algu. Iemaksas jāveic, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, bet praktizējošiem grāmatvežiem jautājumi rodas ik uz katra soļa. Daži no tiem skaidroti šajā numurā. Par citiem – nākamajā Bilancē.
Savukārt, oktobrī kārtējo reizi Latvijas pensionāriem tika indeksētas pensijas, atgādina Maija Grebenko. Diemžēl Eiropas sabiedrība noveco un Latvija nav izņēmums. Pieaugums pensionāru maciņos nav īpaši liels, tomēr atcerēsimies, ka pensiju saņēmēju mūsu valstī ir vairāk nekā 560 tūkst. Lai pensionāriem nebūtu īpašu pārsteigumu, rakstā skaidrots, ka indeksācijai pakļauta tikai pensijas daļa (332 eiro, neskaitot piemaksu par stāžu) un pensijas ir apliekamas ar nodokli, neatkarīgi no izmaksas avota. Nākamajā gadā indeksācijas koeficienta iespaids solīts būtiskāks, bet līdz tam vēl ir tālu.