Nr.2 (398) janvāris, 2017

Kapitālsabiedrībām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir), kas atbilst Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata likuma prasībām, pirmo reizi iesniedzams par 2016. pārskata gadu (par taksācijas gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai citā datumā 2016. kalendārā gada laikā). Turklāt Jauna iespēja ir tām sabiedrībām, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, jo tie var atkāpties par skaitļu noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem – atļauts skaitļus noapaļot līdz tūkstošiem eiro. Gada pārskatu sastāvs atkarīgs no likumā noteiktā sabiedrību kategoriju iedalījuma, atkarībā no noteiktajām robežvērtībām bilances datumā. Par to mums stāsta Arta Priede, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītāja vietniece.
Sastādot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar jauno likumu, viens no rādītājiem, kas ietekmē gan sabiedrību iedalījumu kategorijās, gan sniedzamās informācijas apjomu, gan pienākumu sadarboties ar zvērinātu revidenti vai veikt ierobežoto parbaudi ir vidējais dabinieku skaits. Šo skaitu gan iepriekš esošajā likuma redakcijā, gan Gada pārskatu un Konsolidēto gada parskatu likumā noteikšana principa nav atšķirīga, tomēr reālajā situācijā mēdz būt gadījumi, uz kuriem normatīvajā aktā nav atbildes, piemēram, vai kopējā  darbinieku skaitā jāiekļauj tos darbiniekus, kas atrodas attaisnotajā prombūtnē? Šeit var palīdzēt tikai uzziņa par tiesībām!
2017. gads “atnāca” ar kārtējiem grozījumiem vairākos normatīvajos aktos. Šogad jau stājušies spēkā 165 tiesību akti, no tiem 76 likumi un 72 Ministru kabineta noteikumi. Zaudējuši spēku 3 likumi un 27 Ministru kabineta noteikumi. Mainījās minimālā mēneša alga (un kopa ar to – arī minimālā stundas tarifa likme). Pirmo reizi nodokļu maksātāju ienākumiem tiks piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Ļoti  daudz grozījumu sociālajā sfērā – gan piešķirot lielākus pabalstus, gan uzstādot stingrākas prasības citu pabalstu piešķiršanai, jo pietiekami daudz sastopami krāpšanas gadījumu.
Sabiedrībā skaļi izskanēja neapmierinātība ar prasību atkārtoti maksāt nodokli (IIN) par nopelnīto ārvalstīs naudu, ko tautieši sūta saviem Latvijā palikušajiem radiem/draugiem. Diemžēl cilvēku nezināšana noveda līdz kārtējam un nepamatotam stresam. Saskaņā ar IIN likumu šādi sūtījumi uzskatāmi par dāvanām. Savukārt davanas starp laulātajiem un radiem nav apliekami ar nodokļiem, neatkarīgi no summām. Vienīgais, kas tiek prasīts ir šādu summu deklarēšana, ja summa ir lielāka par 4000 eiro. Tāpat bez nodokļiem var dāvināt svešai personai, bet, ja summa nepārsniedz 1425 eiro gadā. Jebkurā gadījumā VID sola iedziļināties katrā situācijā, jo vienmēr var paskaidrot, kur un kāpēc tiek sūtīta naudiņā. Par to raksta Maija Grebenko.
Beidzoties  taksācijas gadam, grāmatvežiem līdz 1. februārim par katra darbinieka gada laikā gūtajiem ienākumiem ir jāpaziņo VID (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums). Darbiniekiem “paziņojums” izsniedzams pēc viņu pieprasījuma (1.pielikums). No otras puses, VID informāciju saņem no apdrošināšanas kompānijām. Neievērojot IIN likuma prasības apdrošināšanas ar uzkrāšanu prēmiju apjomam, tās daļa var kļūt par objektu abu darba spēka nodokļu piemērošanai. Rakstā esošais piemērs skaidro gan likuma normu, gan uzskaiti, gan VID gaidītā pārskata aizpildīšanas kārtību.
Cenšoties nodrošināt taisnīgāku iedzīvotaju ienākuma nodokļa piemērošanu maznodrošinātiem tautas slāņiem, no 2016. gada tiek ieviests tā saucamais diferencētais (atšķirīgais dažādām personam) neapliekamais minimums. Maija Grebenko raksta: šāda minimuma “uzdevums”: būt labvēlīgākam, ja personas ienākumi ir mazi. Savukārt, jo lielāki ienākumi, jo minimumam ir mazāka ietekme uz personas saņemamo ienākumu. Gala mērķis tiks sasniegts 2020. gadā, kad neapliekamais minimums gada laikā nevienai personai vispār netiks piemērots. Savukārt, gadam beidzoties, tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem “mazus” ienākumus, tiks pārrēķināts un atmaksāts IIN, ņemot vērā būtisku neapliekamā minimuma summu.
Reizēm ieteikumi, par ko atsevišķas vietējās balsis runā jau gadiem, ir jāatnāk un jāpasaka kādam no malas, lai tajos beidzot sāktu ieklausīties un apsvērt to īstenošanu – saka Ikars Kubliņš. Īpaši, ja šis “kāds” ir tāda mēroga institūcijas kā Pasaules banka (PB), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Komisija (EK). Decembrī Rīgā notika “Nodokļu maksātāju forums 2016”, kurā minētās organizācijas rekomendēja Latvijai ieviest fundamentālas nodokļu sistēmas reformas – valdība līdz 1. aprīlim apņēmusies izvērtēt šos priekšlikumus un sagatavot konkrētu plānu. Tas nebūs vienkārši, jo ne par visām rekomendācijām ir pilnīga vienprātība.
Vineta Vizule tikās ar balvas Par mūža ieguldījumu grāmatvedībā ieguvēju Rūtu Balodi, kura tika pasniegta ikgadējā konferencē Aktuālās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi. Viss mūžs ir veltīts uzskaites darbiem, bet acis arvien spīd!
BILANCES AKADĒMIJAS semināru un kursu piedāvājumi.