Nr.17 (389) septembris, 2016

Nu jau jūtams rudens sākums, jāsāk gatavoties npietniem darbiem.
Šā numura “odziņa” – darba devēju pienākums, sākot ar 2017. gada 1. janvāri maksāt par saviem darbiniekiem (faktiski – par darba ņēmējiem) VSAOI no iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu. Tiesa gan, iesākumam šī summa ir mazliet mazāka: ¾ no 380 eiro. Likuma par VSA prasības ir aprakstītas Ņinas Vasiļevskas rakstā, kas aptver nevien teorētisko daļu, bet ietver arī iespejamās sekas un pamatots, apaujājot grāmatvežu asociācijas biedrus.
Tēmas turpinājumā Maijas Grebenko komentāri VSAOI aprēķinu praktiskai pusei, kā arī VID atbildes un Bilances jautājumiem par šo aprēķinu atspoguļošanu pārskatos. Citas problēmas sakarā ar šo jaunievedumu tiks apskatītas nākamajos žurnāla numuros, jo VID izstrādātais Metodiskais materiāls par VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu patlaban atrodas saskaņošanas stadijā.
UIN grāmatvedības uzskaites tēmu turpina Jūlija Loseva. Jāatzīmē, ka katram nodoklim piemīt savas īpatnības, tādēļ autore pievērš uzmanību tam, ka par nosacīto “nokavējuma naudu”, kas uzrādīta VID EDS nodokļu vēsturē, nav īpaši jauztraucās. Maksāsim UIN avansa maksājumus savlaicīgi un nebūs nekādu problemu!
Par šaubīgajiem un zaudētajiem debitoriem rakstīts ļoti daudz: kas tie tādi, kā tiem veidoti uzkrājumi, kādos gadījumos tos var un drīkst norakstīt izdevumos, kā jākoriģē UIN deklarācija… Ar apliekamā ienākuma palielināšanu – it kā viss ir skaidrs, grūtāk ir ar tiem gadījumiem, kad uzņēmumam rodas tiesības apliekamo ienākumu samazināt. Problēmas saistītas ar to, ka termins “debitors” ir saistīts vismaz ar diviem nodokļiem: UIN un PVN. Katrā likumā ir savas prasības un neskatoties uz to, ka tās daļēji pārklājas, to izpilde ir apgrūtināta un sarežģīta. Par šo tēmu – Inas Spridzānes izcils materiāls.
Maksātnespējas procesi šobrīd ir bieži pieminēti gan presē, gan televīzijā. Turklāt lasītāji sastopas gan ar juridisko, gan ar fizisko personu maksātnespēju. Ikars Kubliņš – sniedz mums informāciju, intervējot lietpratēju šajā jomā: Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes locekli Aivaru Rudi. Nedod Dievs, bet “spēles noteikumi” ir jāzin!
Zvērināts advokāts Valdis Kronis pievērš uzmanību uzņēmumu ne visai korektai praksei attiecībā pret partneriem. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.
Neprecīzu vai nekorektu definīciju dēļ grāmatvežiem jācieš gadiem, kamēr likums nepiedzīvo kārtējos grozījumus un uzlabojumus. Normālā darba laika definīcija Darba likuma 131. pantā galīgi nesakrīt ar MK noteikumu Nr. 656 skaidrojumu. Rezultātā ir jāzīlē, vai normālais darba laiks janvārī ir 160 stundas vai tomēr 168 (analoģiski citos mēnešos). Maija Grebenko pievērš tam uzmanību, jo visos gadījumos aprēķinu pamatā jābūt konkrētām stundām.
Sakarā ar to, ka šobrīd diezgan daudz Latvijas rezidentu tiek nodarbināti ārvalstīs, ir svarīgi pievērst uzmanību atskaišu aizpildīšanai, jo pastāv atšķirīgi šo darbinieku darba apmaksas varianti.
Sakarā ar to, ka nākamajā gadā, atmaksājot gada laikā ieturēto IIN, jo tiks piemērots diferencētais neapliekamais ienākums (100 eiro 75 eiro vietā), būtu lietderīgi sakārtot kodu sistēmu, paziņojot par fiziskai personai izmaksātām summām. Mērķis ir – pēc iespējas atvieglot nodarbinātām personām ar maziem ienākumiem, deklarēšanas procesu – padarot to automātisku.